Stoltenbergs: Somija otrdien pievienosies NATO

NATO I 03.04.2023
Sargs.lv/Reuters/LETA/nato.int (Papildināts) NATOsabiedrotieSomija
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Somijas aizsardzības ministrs Anti Kaikonens
Foto: AFP/Scanpix. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Somijas aizsardzības ministrs Anti Kaikonens

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs preses konferencē paziņojis, ka Somija tiks uzņemta NATO aliansē rīt, 4. aprīlī. Tajā pašā laikā ģenerālsekretārs pauda pārliecību, ka arī Zviedrija tiks uzņemta NATO, taču tam ir nepieciešama Turcijas piekrišana. Šie paziņojumi sekoja pirms rīt gaidāmās NATO ārlietu ministru un Ukrainas komisijas sanāksmes, kurā plānots apspriest šī brīža drošības situāciju un palīdzību Ukrainai.

Pagājušajā gadā sabiedrotie pieņēma vēsturisku lēmumu uzaicināt Somiju un Zviedriju kļūt par NATO dalībvalstīm. Somija ir saņēmusi atļauju iestāties aliansē no visām tās dalībvalstīm, taču Zviedrijas iestāšanos šobrīd bloķē Turcija.

“Šī ir vēsturiska nedēļa. Rīt mēs uzņemsim Somiju kā 31 NATO dalībvalsti. Ar šo soli Somija kļūs drošāka, un mūsu alianse stiprāka. Kopš abu valstu pieteikšanās, mēs esam pieredzējuši visātrāko ratifikācijas procesu NATO mūsdienu vēsturē. Un visi sabiedrotie ir vienisprātis, ka arī Zviedrijas pievienošanās ir jāpabeidz pēc iespējas ātrāk,” uzrunā sacīja J. Stoltenbergs.

"Mēs pirmo reizi pacelsim Somijas karogu šeit, NATO galvenajā mītnē. Tā būs laba diena Somijas drošībai, Ziemeļvalstu drošībai un NATO kopumā," viņš sacīja žurnālistiem Briselē.

Preses konferencē J.Stoltenbergs arī pauda pārliecību, ka "tā rezultātā arī Zviedrija būs drošāka."

Tāpat NATO ģenerālsekretārs skaidroja, ka šī brīža situācija ir būtiski kāpināt aizsardzības izdevumus, tāpēc gaidāmajā NATO samitā Viļņā paredzēts spriest par izdevumu palielināšanu, lai nodrošinātu NATO alianses spējas.

NATO pašreizējais mērķis nosaka, ka alianses dalībvalstīm jācenšas līdz 2024.gadam palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā. NATO par šo mērķi vienojās 2014.gadā samitā Velsā pēc tam, kad Krievija bija anektējusi Ukrainai piederošo Krimu.

 

"Es atzinīgi vērtēju prezidenta V. Zelenska miera plānu, kas atbalsta ANO Statūtu pamatā esošos principus. Tas nodrošina pamatu taisnīgam un ilgtspējīgam mieram, taču mēs neredzam nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka prezidents V. Putins gatavojas mieram. Mēs redzam pretējo - viņš gatavojas vēl lielākam karam un jauniem uzbrukumiem," skaidroja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs atklāja, ka līdz šim sabiedrotie Ukrainai ir snieguši militāro palīdzību 65 miljardu eiro apmērā. Tāpat viņš atzinīgi novērtēja, ka Ukrainā ir sākuši ierasties moderni kaujas tanki un citas bruņumašīnas, kas var dot reālu ieguldījumu frontes līnijās un ļaut Ukrainas spēkiem atbrīvot lielāku teritoriju.

Paredzēts, ka trešdien sanāksmē pievienosies NATO Indijas un Klusā okeāna reģiona partneri - Austrālija, Japāna, Jaunzēlande un Korejas Republika. J. Stoltenbergs uzsvēra, ka šāda veida plaša sadarbība ir būtiska esošajā situācijā, kad potenciālus draudus demokrātijai rada gan Krievija, gan Ķīna.

Sanāksmē tiks apspriesta sadarbības padziļināšana tādās jomās kā kiberaizsardzība, jaunās tehnoloģijas un dezinformācijas apkarošana.

NATO dalībvalstu ārlietu ministriem otrdien pulcējoties Briselē, Turcija, pēdējā alianses valsts, kas vēl nebija ratificējusi Somijas dalību blokā, otrdien nodos savus oficiālos dokumentus ASV valsts sekretāram Entonijam Blinkenam, norādīja alianses ģenerālsekretārs.

Kā sacīja Stoltenbergs, tad viņš aicinās Somiju darīt to pašu.

Karoga pacelšanas ceremonija, NATO galvenajā mītnē pievienojot Somijas karogu citu dalībvalstu karogiem, notiks otrdienas pēcpusdienā.