NATO augstākais virsseržants: kaujas grupas Baltijas valstīs un Polijā ir sekmējušas atturēšanu

NATO
Sargs.lv
NATO
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Pēc Krievijas veiktās Ukrainai piederošās Krimas aneksijas NATO paplašināto kaujas grupu izvietošana Baltijas valstīs un Polijā ir sasniegusi savus iepriekš nospraustos mērķus atturēšanas lomas veicināšanā. Turklāt, kaujas grupas ir pierādījušas savu efektivitāti un kaujas gatavību arī nesenajā pārbaudījumā – Covid-19 pandēmijā. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzina NATO apvienoto spēku virspavēlniecības Eiropā augstākais virsseržants Igaunijas bruņoto spēku augstākais virsseržants Sīms Saliste (Siim Saliste).

Augstākais virsseržants S. Saliste Latviju apmeklēja, lai tiktos ar NATO paplašinātās kaujas grupas vadību un karavīriem. Līdzīgas vizītes viņš šonedēļ aizvadījis Polijā un Lietuvā, bet to noslēgs Igaunijā.

Kā atzina augstākais virsseržants S. Saliste, viņa kā NATO apvienoto spēku virspavēlniecības Eiropā augstākā virsseržanta uzdevums ir pārliecināties, ka visu NATO kaujas grupu karavīri ir gatavi izpildīt savu uzdevumu un vajadzības gadījumā arī doties kaujā.  Viņš nenoliedza – Covid-19 pandēmija sākotnēji draudējusi ar riskiem kaujas gatavībai, tomēr NATO spēki ar šiem izaicinājumiem sekmīgi tikuši galā.

“Apmeklējot kaujas grupas visās valstīs, kur tās ir izvietotas, es paliecinājos, ka karavīri nebaidās cīnīties, viņi ir pastāvīgi aizņemti treniņos un sekmīgi gatavojas aizsardzības uzdevumu izpildei. Citiem vārdiem, NATO paplašināto kaujas grupu karavīri ir sekmīgi piemērojušies Covid-19 pandēmijas izaicinājumiem un aizvien sava uzdevuma izpildi liek pirmajā vietā,” sacīja augstākais virsseržants S. Saliste.

Viņš atzina, sākotnēji pirmie gadi NATO paplašināto kaujas grupu karavīriem jaunajās dienesta vietās Baltijas valstīs un Polijā nav bijuši viegli, tomēr sākotnējās grūtības izdevies ļoti ātri pārvarēt. Pēdējos gados strauji attīstīta karavīru izvietošanai nepieciešamā infrastruktūra, savukārt paši karavīri nākamajai paplašinātās kaujas grupas rotācijas vienībai nodevuši vērtīgas zināšanas, kā vēl vairāk uzlabot savstarpējo sadarbību, paceļot to jaunā līmenī.

“Piemēroties un pārvarēt – tas ir katra karavīra moto. [..] Karavīri ir tā cilvēces daļa, kura to prot izdarīt vislabāk. Karavīri ir spējīgi piemēroties jebkurām pārmaiņām un tajās spēt ne tikai izdzīvot, bet arī paveikt savu uzdevumu. Mums tas pat ir kā sava veida iekšējs izaicinājums – ātri pārvarēt grūtības un pārņemt situācijas kontroli,” atzina augstākais virsseržants S. Saliste.

Vienlaikus NATO apvienoto spēku virspavēlniecības Eiropā augstākais virsseržants atzina, ka nesenā Covid-19 krīze nesusi līdzi arī jaunus izaicinājumus – pieauguši pret karavīriem vērstie dezinformācijas uzbrukumi, kā arī draudi kibertelpā. Tomēr NATO reaģējusi uz šiem draudiem, sperot soļus un sagatavojot karavīrus, kas spētu stāties pretim šiem izaicinājumiem.

“Mēs zinām, kas notiek šajā vidē. Mūsu galvenais un lielākais uzdevums ir daudz labāk sagatavot un apmācīt savus karavīrus, lai tie būtu gatavi darboties arī šajā – līdz šim mazāk redzamajā un neierastajā vidē. Jau šobrīd mēs trenējam savus karavīrus trenējam, lai viņi ar šiem draudiem varētu tikt galā,” viņš teica.

Dalies ar šo ziņu