Sākot ar maiju, Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu pārņems Spānijas, Francijas un Lielbritānijas gaisa spēki, kuru misija ilgs nākamos četrus mēnešus, ziņo NATO.
Šo trīs valstu gaisa spēki patrulēšanas misiju pārņems no Polijas un Beļģijas gaisa spēkiem, kuri Baltijas valstu debesis sargāja kopš janvāra.
Paredzēts, ka Spānijas un Lielbritānijas gaisa spēku kontingenti darbosies no Šauļu gaisa spēku bāzes Lietuvā, savukārt Francijas gaisa spēki tiks dislocēti Amari gaisa spēku bāzē Igaunijā. Šīs rotācijas gaisa patrulēšanas misijas vadošā valsts būs Spānija.
“Mēs pateicamies Spānijai, Francijai un Apvienotajai Karalistei par NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju. Šī 24 stundu misija, kura notiek septiņas dienas nedēļā, skaidri pierāda NATO apņemšanos garantēt sabiedroto drošību. Šī apņemšanās ir akmens cieta par spīti pasaulē valdošajai Covid-19 pandēmijai,” uzsvēra NATO preses pārstāve Oana Lunkesku (Oana Lungescu).
NATO Baltijas gaisa telpas misijai ir aizsardzības raksturs. Tās ietvaros NATO valstis nosūta savas lidmašīnas patrulēt visu trīs Baltijas valstu gaisa telpās, kuras pašas nevar nodrošināt savu iznīcinātāju uzturēšanu. Baltijas gaisa patrulēšanas misijas laikā NATO iznīcinātāji ir gatavi pacelties jebkurā laikā, pamanot aizdomīgu aktivitāti pie NATO valstu robežām.
Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija aizsākās 2004. gadā, tomēr lielāku nozīmi ieguva 2014. gadā pēc tam, kad Krievija nelikumīgi anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. NATO lidmašīnas bieži pārtver Krievijas gaisa spēku lidmašīnas Baltijas valstu robežu tuvumā, kuras savu lidojumu gaitā neievēro starptautiskās lidojumu normas. Pērn NATO lidmašīnas bija spiestas pacelties 200 reizes, lai no gaisa telpas pārkāpumiem sargātu Baltijas valstu debesis.