Pabriks: no NATO vēlamies sagaidīt spēcīgāku Baltijas aizsardzības stiprināšanu

NATO
Sargs.lv
NATO
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

NATO samitā vēlamies redzēt forsētāku Eiropas ziemeļu un Baltijas reģiona aizsardzības plānošanu. Tāpat vēlamies redzēt lielāku sabiedroto karaspēka klātbūtni reģionā, tā, sākoties NATO samitam Londonā, atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Viņš sacīja, ka pastiprinājumu vēlas redzēt tādās jomās kā krasta līnijas un pretgaisa aizsardzība.

Vienlaikus ministrs atzina, ka grib redzēt arvien mazāk politisku šķēršļu kopīgai valstu aizsardzības spēju stiprināšanā. Īpaši stiprināma būtu Eiropas NATO dalībvalstu sadarbība ar ASV.

“Mūsu pieredze ar ASV pēdējos 100 gados ir bijusi ļoti laba. ASV pēdējos divos pasaules karos ir Eiropai palīdzējusi, būtībā glābusi Rietumeiropu,” sacīja A. Pabriks.

Aizsardzības ministrs atzina – izaicinājumus pasaules drošībai arvien vairāk rada Krievijas un savā varenībā augošās Ķīnas sadarbība. Ja tā pārvērtīsies par draudu globālajam mieram, piemēram, konfliktā, Eiropa tajā nedrīkst būt kā starpnieks, Eiropa ir jābūt ASV sabiedrotajai. “Eiropai ir skaidri un gaiši jāpasaka – jā, mēs esam gatavi uzlabot attiecības, mēs esam suverēnas valstis, mēs varam dažādi veicināt konfliktu atrisināšanu, bet, ja mēs nonākam līdz konfliktam, šaubu nav, kurā pusē mēs būsim,” A. Pabriks sacīja.

Viņš atzina, ka pēdējā laikā Eiropas politiskajās diskusijās parādās jautājums – kā veidot attiecības ar Krieviju, neraugoties uz tās īstenoto agresiju Ukrainā. “Diskusijās parādās dažādi piedāvājumi. Daži ir pieņemami, daži, manuprāt, galīgi nepieņemami. Manuprāt, piedāvājums piedot Krievijai visus tās pārkāpumus, lai tikai tā netuvotos Ķīnai, ir nepareizs, jo Eiropas drošības arhitektūrā mēs nevaram aizstāt Krieviju ar ASV,” sacīja ministrs.

Viņš uzsvēra, ka ticība Krievijai pēdējos gados starptautiskajās attiecībās ir mazinājusies, jo šīs valsts vadības vārdi neatbilst darbībām.

“Tas, protams, sarežģī sadarbību ar Krieviju. Latvija kā kaimiņvalsts vienmēr būs ieinteresēta iespējami labās attiecībās ar Krieviju. Taču, ņemot vērā mūsu rūgto vēsturi, mums ir nepieņemams, ka Krievija interpretē Baltijas valstu okupāciju citādāk. Mēs ar Krieviju vēlamies labas attiecības, tomēr nevaram dzīvot ilūzijās. Šobrīd signāli no Kreivijas nav paši iepriecinošākie, un tie neliecina par uzticības veicināšanu,” sacīja Pabriks.

Vienlaikus viņš akcentēja – Latvijai jāspēj redzēt Krievijas jautājuma risinājumu plašākā kontekstā, ne tikai raugoties no lokāla apdraudējuma viedokļa.

Tai pat laikā Pabriks atzina – ja aplūko Krievijas un Ķīnas attiecības no malas, tad Krievija tajās ir “mazākais brālis”. “Es domāju, ka Krievijas analītiķi to saprot. Tāpēc mums pat nav jāpieliek pārāk lielas pūles, lai mēģinātu pārvilināt Krieviju savā pusē. Tomēr viņiem pašiem būtu jāsaprot, ka Krievijas galvenais sabiedrotais ir Eiropa, ja viņi [Krievija], protams, negrib eventuāli zaudēt vairāk nekā pusi savas teritorijas Ķīnai nākamo 100 gadu laikā.”

Dalies ar šo ziņu