Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis stāsta – līdztekus ierastajiem scenārijiem šogad īpašs uzsvars likts uz hibrīddraudu apkarošanu, kurā līdzās Jūras spēku karavīriem darbojas Zemessardzes 46. kājnieku bataljona zemessargi. “Ar ko šīs mācības ir atšķirīgas, ka mēs mēģinājām ieviest jaunu elementu, kas ir ostu aizsardzība. Vēlāk redzēsiet, kā notiek konkrētā ostas gabala aizsardzība – konkrēti tā infrastruktūra, kas mūs interesē,” sacīja flotiles admirālis.
Lai aizsargātu ostu, šajās mācībās karavīri izvērsuši teritorijas perimetra aizsardzību ap Jūras spēku Ūdenslīdēju skolu. Savukārt pie tās esošās Karostas akvatorijas novērošana tiek veikta arī ar bezpilota zemūdens peldlīdzekļiem, kas spēj fiksēt ne tikai bīstamus objektus, piemēram, spridzekļus, bet arī pretinieka peldētājus, kuri cenšas nemanāmi iezagties ostā. Tikmēr jūrā uz kuģa apkalpe slīpēja šaušanas prasmes, iznīcinot mērķus teju no visām Jūras spēku rīcībā esošajām ieroču sistēmām. Tomēr būtiskākā esot komandvadības spēju pārbaude, jo štābs pārcelts uz Jūras spēku flagmaņa – kuģa “Virsaitis” klāja. “Šobrīd flotiles štābs tādā kombinētā, samazinātā sastāvā ir uz “Virsaiša” un mani kā komandieri interesē, cik tas ir spējīgs pildīt savu uzdevumu un nodot [komandas] tālāk padotajam. Viena lieta ir, kad jums pieklauvē pie durvīm un pajautā, cita, kad tas notiek dažādos sakaru līdzekļos,,” atzīst Jūras spēku komandieris.
Līdztekus tiešo kaujas uzdevumu izpildei Jūras spēku kuģu apkalpes trenēja arī citas tik pat nepieciešamas prasmes, piemēram, pēkšņa ugunsgrēka likvidēšanu uz kuģa. Kā atzīst dižmatrozis Edvīns Freimanis-Vīgants, kurš dien uz patruļkuģa “Cēsis”, jebkuram apkalpes loceklim jāprot darīt teju visi darbi, lai nodrošinātu tā dzīvotspēju, jo uz ūdens palīdzību no citiem, visticamāk, sagaidīt nevarēs. Tieši viņš bija viens no karavīriem, kas devās likvidēt imitēto ugunsgrēku. Viņš atzīst – šis darbs nav viegls. “Elpošanas ziņā nav problēmu, taču, jo šaurāka telpa, jo vairāk iespējams pakrist. Esmu gara auguma cilvēks, tāpēc var ātri sasist galvu. Tam domāta ķivere. Nav viegli, bet ir liela atbildība,” viņš atzīst.
Tāpat kuģa apkalpe trenēja cilvēka glābšanu, kurš atrodas aiz borta. Šajā gadījumā kuģis gaitā jāsagriež, cik vien ātri iespējams, lai izmestu loku un ātri uzņemtu cietušo. Šis uzdevums uzticēts rezerves karavīram virsleitnantam Uldim Segliņam, kurš pēc astoņu gadu pārtraukuma uz divām nedēļām atkal iesaukts uz apmācībām. “Svarīgākais ir nepazaudēt laiku, jo ja ir ziema vai rudens, cilvēku var zaudēt piecās minūtēs,” viņš atzīst.