27. septembrī Zemessardzes 1. Rīgas brigāde noslēdza mācību “Namejs 2020” ietvaros izspēlēto Rīgas aizstāvēšanas operāciju. Pirms 101 gada Latvijas armijas uzdevumi bija līdzīgi – tikai viss notika pa īstam un Rīgas pievārtē apturēt daudz spēcīgāka pretinieka uzbrukumu vajadzēja nevis CRVT un 155 mm pašgājējām haubicēm, bet bruņotajam vilcienam un bruņotajiem auto. “Sargs.lv” pievienojas epizodei kaujās uz Jelgavas šosejas, kur latviešu vienības veselu dienu pretojās vācu uzbrukumam, nodarot pretiniekam ievērojamus zaudējumus.
Jelgavas šosejas aizsardzības līnijas pamats bija jau Pirmā Pasaules kara laikā nocietinātie Baložu kapi, kurus sedza 5. Cēsu pulka 11. rota – spēcīgākā rota visā Dienvidu frontē. Bermonta uzbrukumam sākoties, Jelgavas šosejas rajonā vienības bija novietojušās šādi - 5. Cēsu pulka 1. Rota (pa kreisi no Jelgavas šosejas Franču māju rajonā) – 5. Cēsu pulka 11. rota – Baložu kapos un pa kāpās pa labi no šosejas – 6. Rīgas pulka 12. rota.
Vienības ar uguni varēja atbalstīt Vidzemes divīzijas mīnmetēju rota (4 mīnmetēji) un tālšāvēju lielgabalu baterija Tīriņmuižas rajonā, kā arī I bruņotais vilciens un bruņotais auto „Lāčplēsis”.
Dzelzs divīzijas uzbrukums sākās tikai ap pusdienlaiku. Baložu stacijas rajonā tika pulcēti lieli vācu spēki un artilērija atklāja uguni pa latviešu pozīcijām. Bruņotais vilciens un „Lāčplēsis”, izmantojot savu lielo uguns spēku, devās uzbrukumā, ielauzās Baložu stacijā un izklīdināja tur esošo vācu bataljonu.
Pēc Bruņotā vilciena un „Lāčplēša” atkāpšanās Latvijas Armijas vienību stāvoklis palika grūts. Pirmā uz savu otro līniju pie Švarcmuižas atkāpās Cēsu pulka 1. rota, drīz pēc tam Jansonu māju rajonu atstāja arī Rīgas pulka 12. rota. Cēsu pulka 11. rotas flangu nodrošināšanai tika izsūtītas Cēsu pulka 3. Rotas vienības, bet tā kā apejošās vācu vienības koncentrēja visu savu uguni uz Baložu kapu rajonu, tāpēc ap plkst. 18.00 abas rotas atstāja Baložu kapu rajonu
