Lai militāra apdraudējuma gadījumā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) varētu rīkoties nekavējoties un nepieciešamības gadījumā izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas, radarus, sakaru līdzekļus vai militārās vienības arī uz privātpersonām piederošas zemes, valdība 18. augustā atbalstījusi Aizsardzības ministrijas virzītos grozījumus Nacionālās drošības likumā. Tie paredz NBS tiesības militāra apdraudējuma gadījumā uz ierobežotu laiku pārņemt savā turējumā nekustamo īpašumu vai tā daļu, ja tas nepieciešams valsts aizsardzībai. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimai.
Jaunā regulējuma nepieciešamība saistīta ar mainīgo drošības situāciju un pēdējā laikā pieredzētajiem militāra rakstura incidentiem Latvijas teritorijā un gaisa telpā, tostarp ārvalstu militāro bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijā. Aizsardzības ministrijas ieskatā šādās situācijās nepieciešams mehānisms, kas ļautu NBS vajadzīgo aprīkojumu izvietot nevis pēc nedēļām vai mēnešiem, bet nepieciešamības gadījumā – dažu stundu laikā.
“Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko drošības situāciju un pēdējā laikā dronu incidentus Latvijas gaisa telpā, ir nepieciešams ieviest mehānismu, kas ļautu ātri izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas jebkurā vietā Latvijā. Grozījumi stiprinās visaptverošu valsts aizsardzību, ļaujot bruņotajiem spēkiem maksimāli ātri reaģēt militāra apdraudējuma gadījumā,” norāda aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Kāpēc ar pašreizējo kārtību nepietiek?
Arī šobrīd NBS var vienoties ar zemes īpašniekiem par nekustamā īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības vajadzībām. Taču šāds risinājums paredz vienošanās procesu un nav piemērots situācijām, kurās militāra apdraudējuma novēršanai lēmums jāpieņem ļoti īsā laikā. Tieši šādam ārkārtīgi operatīvam scenārijam paredzēti jaunie grozījumi.
To nozīmi var ilustrēt ar pretgaisa aizsardzību. Lai pārtvertu vai kontrolētu potenciāli bīstamu lidaparātu, var rasties nepieciešamība radaru, pretgaisa aizsardzības līdzekli vai sakaru sistēmu izvietot konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Militārā ziņā izšķiroša var būt tieši atrašanās vieta, tādēļ krīzes situācijā bruņotajiem spēkiem nevar vienmēr būt iespēja izvēlēties tikai valstij jau piederošu teritoriju.
Grozījumu mērķis tādējādi nav vispārīgi paplašināt NBS tiesības izmantot privātos īpašumus, bet gan izveidot juridisku mehānismu konkrētām militāra apdraudējuma situācijām.
Kas tiks uzskatīts par militāru apdraudējumu?
Grozījumu kontekstā militārs apdraudējums var būt, piemēram, militārās aviācijas lidaparāta, bezpilota lidaparāta, karakuģa, militārās zemūdenes, militārā transportlīdzekļa vai citas bezpilota militārās mehāniskās ierīces pretlikumīga iekļūšana vai atrašanās Latvijas teritorijā. Pie šādiem gadījumiem pieskaitāma arī pretlikumīga militāro formējumu iekļūšana vai atrašanās Latvijā.
Vienlaikus šis uzskaitījums nav izsmeļošs. Apdraudējumu Latvijas valsts un sabiedrības drošībai var radīt arī citas militāras darbības, tostarp tādas, kas nav tieši vērstas pret Latviju.
Tas nozīmē, ka mehānisms nav paredzēts tikai kara vai valstī izsludināta īpaša tiesiskā režīma gadījumam. Tā piemērošanas pamatā būtu konkrēts militārs apdraudējums un nepieciešamība operatīvi īstenot aizsardzības pasākumus.
Vai tas attieksies tikai uz pierobežu?
Nē. Juridiski jaunais regulējums varētu tikt piemērots jebkurā Latvijas vietā, ja konkrētais nekustamais īpašums būtu nepieciešams valsts aizsardzības nodrošināšanai. Tomēr Aizsardzības ministrija uzsver, ka tas nenozīmē plašu vai sistemātisku privāto zemju izmantošanu visā valstī – katram gadījumam jābūt saistītam ar konkrētu militāru nepieciešamību.
Ņemot vērā Latvijas austrumu robežas tuvumu militārajiem riskiem, ministrija vērtē, ka praksē lielāka iespējamība šāda mehānisma izmantošanai varētu būt austrumu pierobežā.
Kas lems par zemes izmantošanu?
Militāra apdraudējuma gadījumā lēmumu par nekustamā īpašuma vai tā daļas īslaicīgu pārņemšanu NBS turējumā varēs pieņemt NBS komandieris vai viņa pilnvarota amatpersona. Šādu lēmumu drīkstēs pieņemt tikai tad, ja konkrētā īpašuma izmantošana būs nepieciešama militāra apdraudējuma novēršanai vai aizsardzības pasākumu īstenošanai.
Atbilstoši situācijas steidzamībai īpašnieku par lēmumu varēs informēt mutiski, ar NBS pārstāvja starpniecību vai izsniedzot rakstveida lēmumu uz vietas. Ja lēmums sākotnēji tiks paziņots mutvārdos, zemes īpašniekam būs tiesības pieprasīt tā noformēšanu rakstveidā.
Grozījumi īpašniekam neparedz tiesības atteikties no teritorijas īslaicīgas nodošanas NBS turējumā, ja pieņemts attiecīgs lēmums militāra apdraudējuma novēršanai.
Uz cik ilgu laiku NBS varēs izmantot īpašumu?
Sākotnēji nekustamo īpašumu vai tā daļu varēs pārņemt NBS turējumā uz laiku līdz 14 dienām. Aizsardzības ministrijas sagatavotajā skaidrojumā norādīts, ka nepieciešamības gadījumā termiņu vēl par 14 dienām varēs pagarināt ar Ministru kabineta lēmumu.
Tādējādi runa nav par īpašuma atsavināšanu. Īpašnieks nezaudēs īpašuma tiesības – teritorija tiks izmantota tikai īslaicīgi, un pēc nepieciešamības beigām tā tiks atdota īpašniekam.
Ko NBS varēs izvietot privātajā teritorijā?
Atkarībā no militārās nepieciešamības NBS turējumā pārņemtajā zemes gabalā vai tā daļā varēs izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas, radarus, sakaru līdzekļus, militāro tehniku un nepieciešamības gadījumā arī militārās vienības. Teritorijā varēs veikt arī citas darbības, kas saistītas ar aizsardzības uzdevumu izpildi.
Tas varētu nozīmēt, piemēram, radara vai pretgaisa aizsardzības sistēmas izvietošanu laukā, militārās tehnikas novietošanu vai karavīru īslaicīgu atrašanos konkrētajā teritorijā.
Īpašnieks saimniecisko darbību šajā laikā varēs turpināt tikai tad, ja tā netraucēs NBS funkciju izpildei.
Teritorija uz laiku kļūs par militāro objektu
Būtiska izmaiņa ir arī tā, ka uz NBS lēmuma darbības laiku pārņemtais nekustamais īpašums vai tā daļa iegūs militārā objekta statusu Nacionālo bruņoto spēku likuma izpratnē. Tādēļ šajā teritorijā būs spēkā militārajiem objektiem noteiktie drošības ierobežojumi.
Tas cita starpā nozīmēs ierobežojumus NBS iekārtu un darbību neatļautai fotografēšanai un filmēšanai. Nepieciešamības gadījumā NBS personāls varēs arī uz laiku ierobežot zemes īpašnieka vai citu personu atrašanos pārņemtajā teritorijā, ja tas būs nepieciešams militārā objekta drošībai vai aizsardzības uzdevumu veikšanai.
Vai īpašniekam maksās kompensāciju?
Par pašu zemes īslaicīgu nodošanu NBS vajadzībām atsevišķa kompensācija nav paredzēta. Savukārt, ja NBS darbību rezultātā īpašumam tiks nodarīti zaudējumi – piemēram, bojāts ceļš, lauks vai cita infrastruktūra –, tie būs atlīdzināmi.
Precīzu kārtību, kādā zaudējumi būs jāpiesaka, jāaprēķina un jāatlīdzina, vēl noteiks Ministru kabineta noteikumi. Tajos paredzēts regulēt arī īpašuma nodošanas un atdošanas procedūru, kā arī lēmumu apstrīdēšanas kārtību.
Regulējums paredzēts situācijām, kad izšķirošas var būt stundas
Jaunā mehānisma būtība ir dot NBS iespēju militāra apdraudējuma gadījumā izmantot to teritoriju, kas konkrētajā brīdī nepieciešama efektīvai Latvijas aizsardzībai, negaidot ilgstošu saskaņošanas procesu ar īpašnieku.
Īpaši būtiski tas var būt pretgaisa aizsardzības jomā, kur radaru, sensoru un ieroču sistēmu efektivitāti nosaka to savstarpējais izvietojums un atrašanās vieta. Aizsardzības ministrijas sagatavotajos materiālos uzsvērts, ka pašreizējā kārtība ir piemērota plānotām darbībām, taču ne situācijām, kurās aizsardzības pasākums jāīsteno stundās.
Vienlaikus grozījumi paredz ierobežotu NBS rīcības laiku, īpašnieka tiesību saglabāšanu un zaudējumu atlīdzināšanas mehānismu. Tādējādi iecerētā sistēma veidota kā instruments ārkārtīgi operatīvai militārai reaģēšanai, nevis pastāvīgai privāto zemju izmantošanai NBS vajadzībām.
Ministru kabinets grozījumus Nacionālās drošības likumā atbalstījis 18. augustā. Lai jaunais regulējums sāktu darboties, likumprojekts vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā.
