T. Majors pēc 12 gadiem Militārās policijas komandiera amatā vienību nodod jaunā komandiera rokās

Mūsdienās Militārās policijas pamatuzdevumi ir nodrošināt mobilitātes atbalstu, darbu ar karagūstekņiem, policejisko funkciju pildīšanu, drošības uzraudzību un miera uzturēšanas operācijas pēckonflikta laikā.

Stājoties komandiera amatā, lieli pārsteigumi T. Majoram nebija. Viņš jau iepriekš kā komandieris dienēja Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestā, kas nozīmēja, ka Militārās policijas “virtuve” bija labi zināma. Kādreiz lielākā daļa vienības pildīja pārsvarā apsardzes funkcijas, tas, laikam ejot, karavīru pienākumi dažādojās, tāpēc šodien apsardzes nodrošināšana ir tikai neliela daļa no daudzajiem uzdevumiem.

Image

Kā vislielāko izaicinājumu militārajā karjerā T. Majors min NATO samitu Latvijā 2006. gadā. Šajā pasākumā bija iesaistītas pilnīgi visas drošības struktūras. T. Majora atbildībā bija organizēt norises vietas drošību, kas arī tika veiksmīgi izpildīts.

Arī tehnoloģijām attīstoties, klāt nāk papildus uzdevumi. Piemēram, kādreiz objektu aizsardzība tika pārsvarā realizēta uz zemes, taču, pateicoties bezpilota lidaparātu attīstībai, tā jāspēj nodrošināt arī gaisā. Šobrīd jebkurš var iegādāties šādus lidaparātus par salīdzinoši nelielu naudu, tāpēc pieaug to gadījumu skaits, kad militārie policisti ir spiesti reaģēt uz dronu nelikumīgiem lidojumiem netālu no aizsargājama objekta. Pārsvarā visi gadījumi ir saistīti ar civiliedzīvotāju neuzmanību, taču karavīru pienākums ir novērst šādus pārkāpumus.

Image

Bezpilota lidaparāti palīdz arī ikdienas uzdevumu veikšanā, piemēram, tuvojoties sēņu sezonai, Ādažu poligonā uzrodas daudzi pārgalvīgi sēņotāji, kuri iemaldās aizliegtās teritorijās. Militārā policija izmanto dronus, lai ātri un efektīvi pārraudzītu šīs teritorijas un vajadzības gadījumā piefiksētu pārkāpējus, lai tālāk nodotu patruļas ekipāžai konkrētu atrašanās vietu. Mūsdienu tehnoloģijas palīdz arī drošības uzraudzībā pasākumu laikā, kad ir iespējams pārredzami aplūkot kopējo situāciju no gaisa.

Vienība attīstījusies arī mobilitātes virzienā, proti, šobrīd Militārās policijas rīcībā ir vairāk nekā 100 transportlīdzekļi, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta objektu un konvoju apsardze. Ja salīdzina ar nesenu pagātni, tad šobrīd liels izaicinājums ir ārvalstu karavīri, kuru skaits Latvijā pārsniedz 3000. Mācību laikā šis skaits reizēm pat dubultojas.

Image

Militārās policijas komandieris skaidroja, ka viņa darba specifika neļauj uzdevumos nosūtīt neapmācītus vai vāji apmācītus karavīrus. Jauno karavīru apmācība aizņem laiku, tāpēc pat, ja pēkšņi vienībā iestātos liels skaits karavīru, tos nevaru uzreiz sūtīt pildīt uzdevumus, jo pirms tam ir jāiziet apjomīgs apmācību process.

Image

Vaicāts par potenciālo vienības attīstību nākotnē, T. Majors skaidroja, ka nepieciešams izveidot reģionālas Militārās policijas vienības, lai efektivizētu un paātrinātu darbu. Šobrīd pilnībā tiek pārvaldīta Rīga un tās tuvākā apkārtne, taču, ja vienībai uzdevumi jāveic, piemēram, Daugavpilī, tad ir nepieciešams braukt uz turieni no Rīgas. Reģionālu vienību priekšrocības būtu ātrāka nokļūšana uzdevumu vietā un efektīvāka materiālo resursu izmantošana.

Šodien, 10. novembrī, notiks Militārās policijas svinīgā komandiera maiņas ceremonija. Militārās policijas komandiera amatā stāsies pulkvedis Ēvalds Kairišs, kurš dienestu bruņotajos spēkos uzsācis 1995. gadā. Pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolvēšanas, turpinājis dienestu Militārajā policijā, Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestā, kurā augstākais ieņemamais amats bija Saeimas apsardzes priekšnieks. Dienesta gaitā atgriezies Militārajā policijā kā Specializētās militāro policistu rotas komandieris un Militārās policijas štāba priekšnieks, kā arī dienējis NBS Apvienotajā štābā un NATO štābā Lielbritānijā.

Pulkvedis T. Majors atzina, ka ļoti labi pazīst Ē. Kairišu, tāpēc nav ne mazāko šaubu, ka vienība arī turpmāk tiks vadīta pieredzējuša un profesionāla karavīra pārraudzībā.

Saviem karavīriem T. Majors atgādina, ka visu laiku ir nepieciešams mācīties un uzturēt sevi fiziskā formā. Tāpat komandieris novēl izturību un veiksmi uzdevumu pildīšanā. Ja viss izdosies, tad komandieris cer dažus gadus vēl palikt militārajā sistēmā, jo gribasspēka un cīņasspēka vēl ir pietiekami.

Tālis Majors dienestu uzsācis 1991. gadā Latvijas Republikas 1. Policijas bataljonā. Dienesta gaitā ieņēmis dažādus amatus Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestā un Militārajā policijā. Kopš 2010. gada ieņem Militārās policijas komandiera amatu. Militāro izglītību ieguvis Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un Baltijas aizsardzības koledžā. Par priekšzīmīgu dienesta pienākumu izpildi un ieguldījumu aizsardzības nozares attīstībā ir apbalvots ar Viestura ordeni.

Image

Militārā policija ir kaujas atbalsta vienība. Tās pamatuzdevums ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas. Militārā policija nodrošina Valsts prezidenta aizsardzību, uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību, pavada militārās kolonnas un apsargā militārās kravas, novērš un pārtrauc likumpārkāpumus militārajās vienībās un apsargājamos objektos, veic pirms tiesas izmeklēšanu un gādā par drošību militāro pasākumu norises vietās.