Krievijas propagandas izplatīšanai Latvijā tiek vervēti arvien vairāk jauniešu

Latvijā
Sargs.lv/vdd.gov.lv
Tā sauktās "uzvaras dienas" svinētāji Rīgā
Foto: Foto: AFP/Scanpix

Krievijas diplomātu prioritāšu lokā Latvijā 2020. gadā nemainīgi bija darbs ar jaunatni un Krievijas vēstures politikas stratēģisko mērķu realizēšana, izmantojot t.s. “tautiešu”* politikas aktīvistus, secina Valsts Drošības dienests (VDD). Pielāgojoties Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem, vairums aktivitāšu tika pārnestas uz tiešsaistes režīmu sociālajos tīklos. Turklāt 2020. gads arī iezīmējās ar izmaiņām divās nozīmīgās Krievijas institūcijās, kuras atbildīgas par finansējuma piešķiršanu Krievijas “tautiešu” politikas aktīvistiem un to pārstāvētajām organizācijām.

VDD norāda – arī pērn Krievija mērķtiecīgi izvērsa nemilitārās ietekmes aktivitātes ar mērķi graut Latvijas iedzīvotāju ticību valsts konstitucionālajai iekārtai, demokrātijas pamatprincipiem, valstiskuma leģitimitātei, valsts pastāvēšanas nākotnei un arī Latvijas sabiedrotajiem – NATO un ES.

Pasākumu komplekss tika balstīts jau ierastajos darbības virzienos – tā dēvēto Krievijas “tautiešu” tiesību aizsardzības, “tautiešu” jauniešu konsolidācijas un vēsturiskās atmiņas saglabāšanas jomās.

2020. gads arī  iezīmējās ar izmaiņām divās nozīmīgās Krievijas institūcijās, kuras atbildīgas par finansējuma piešķiršanu Krievijas “tautiešu” politikas aktīvistiem un to pārstāvētajām organizācijām.

2020. gada vasarā par Krievijas federālās aģentūras “Rossotrudničestvo”, kuras uzdevums ir organizēt, finansēt un pārraudzīt Krievijas “tautiešu” aktivitātēs ārvalstīs, vadītāju tika iecelts žurnālists un sabiedriskais aktīvists, Krievijas bijušā premjerministra un ārlietu ministra mazdēls Jevgēnijs Primakovs. Jau drīz pēc pilnvaru pārņemšanas viņš uzsāka tiešu kontaktu veidošanu Baltijas valstu prokremlisko aktīvistu vidē, uzstājoties vairākos Krievijas valdības kontrolētajos informācijas resursos, kur izteica asu kritiku par Baltijas valstīs notiekošo.

VDD vērtējumā J. Primakova īstenoto reformu rezultātā tiks mainīta pieeja darbam ar Baltijas valstīm un tajās rezidējošajiem Krievijas “tautiešiem”. Pulcēšanās ierobežojumu dēļ paredzams, ka galvenās aktivitātes arī turpmāk notiks tiešsaistes režīmā un visvairāk skars informatīvās telpas drošību.

Pērn arī “Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un tiesību aizstāvības fondam” tika iecelts jauns izpilddirektors – Krievijas bijušais vēstnieks Latvijā un Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs. Šis  fonds ir 2012. gadā ar Krievijas prezidenta rīkojumu izveidots fonds, kura uzdevums ir nodrošināt juridisko un cita veida atbalstu Krievijas “tautiešu” aktivitātēm ārvalstīs. Fonda dibinātāji ir Krievijas Ārlietu ministrija un “Rossotrudnichestvo”.

A.Udaļcova pieredzei, iepriekš ilgstoši darbojoties Baltijas valstīs, varētu būt liela ietekme fonda turpmākajā darbībā, nostādot Baltijas valstis nozīmīgāko Krievijas mērķa valstu pozīcijā un palielinot pasākumu skaitu “tautiešu” tiesību aizstāvībai.

Pērn “tautiešu” politikas uzdevumu īstenošanai starp Latvijā dzīvojošiem jauniešiem tika meklēti jauni līderi, tomēr šis uzdevums kļūst arvien sarežģītāks, ņemot vērā daudzu krievu tautības jauniešu pievēršanos Rietumu vērtībām. 

Tomēr 2020. gadā redzamāka kļuva Krievijas diplomātiskā korpusa pārraudzītā Latvijas Jauniešu sabiedrisko organizāciju koordinācijas padome (LJSOKP) prokremliskā aktīvista Alekseja Vesjolija vadībā.  Padome darbojās trīs virzienos – izglītojošu iniciatīvu īstenošanā, tīklošanās pasākumu organizēšanā un Krievijas institūciju sniegtās informācijas izplatīšanā.

A. Vesjolijam pat izdevās noorganizēt diskusiju “Latvijas un Krievijas attiecības pēc globālās pandēmijas” sarunu festivālā “LAMPA”, tādējādi izmantojot šo platformu Kremļa politikai atbilstošu vēstījumu izplatīšanai ārpus ierastā šaurā “tautiešu” aktīvistu loka. Tiešsaistes diskusijā uzstājās arī augsta ranga Krievijas politologs un žurnālists Fjodors Lukjanovs.

Tāpat pērn Krievija turpināja mērķtiecīgu darbu, lai Latvijā dzīvojošos jauniešus piesaistītu studijām Krievijas augtākās izglītības iestādēs. Minētās aktivitātes galvenokārt tika īstenotas “Rossotrudničestvo” koordinētas programmas ietvaros, apmaksātas studiju vietas Krievijas augstskolās nodrošinot 115 studentiem no Latvijas. Studēt gribētāju atlase noritēja ciešā Krievijas diplomātiskā korpusa Latvijā uzraudzībā.

VDD prognozē – ārvalstu jauniešu piesaiste studijām Krievijā saglabāsies kā nozīmīgs virziens arī turpmāk, jo ir vēlme atrast un izaudzināt Krievijas nākotnes ietekmes aģentus. Ņemot vērā jaunu un spējīgu aktīvistu trūkumu, ir pamats uzskatīt, ka tuvākajā laikā Krievijas valsts struktūru finansēto augstākās izglītības studiju vietu kvotu skaits pakāpeniski tiks palielināts.

Tikmēr starptautiskajā arēnā Krievija, izmantojot ietekmes aģentus, fokusējās uz “tautiešu” it kā bēdīgā stāvokļa aktualizēšanu, tiesību pārkāpumiem vairākās ES valstīs, tostarp Latvijā. Krievijas “tautiešu” tiesību aizsardzības temats nemainīgi tika integrēts politiskās partijas “Latvijas krievu savienība” (LKS) dienaskārtībā, kas bija šā temata centrālais vietējā līmeņa koordinators.

Arī Krievijas diplomātu prioritāšu lokā Latvijā nemainīgi bija darbs ar jaunatni un Krievijas vēstures politikas stratēģisko mērķu realizēšana. Bez jau gatavošanās ikgadējam tradicionālajam pasākumam – t.s. “uzvaras dienas” svinībām – vēstniecība organizēja vēl citus ziedu nolikšanas un piemiņas pasākumus.

Daudz aktīvākas kļuva arī Krievijas vēstniecības aktivitātes sociālajos tīklos – virtuāli apsveikumi, vēsturiskās “liecības” saistībā ar Otrā pasaules kara notikumiem, tiešsaistes konkursi, piemēram, vietnē “Facebook” tika uzsākta tiešsaistes akcija “Mēs atceramies”.

* Par “tautiešiem” var tikt uzskatīta ikviena persona vai organizācija, kas savā mītnes valstī piedalās Krievijas īstenotās “tautiešu” politikas mērķu sasniegšanā, izplata Krievijas politiku sekmējošus vai tās interesēm atbilstošus vēstījumus vai citādi atbalsta Krievijas interešu īstenošanu mītnes valstī.

Dalies ar šo ziņu