Pabriks: šīs vēlēšanas parāda, ka Baltkrievijas sabiedrība vairs negrib dzīvot, kā līdz šim

Latvijā
Sargs.lv
Pabriks
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Nesen aizvadītās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvaru guva līdzšinējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko, parāda, ka baltkrievi negrib dzīvot tālāk tāpat, kā līdz šim, par to liecina daudzie nemieri un protesti ielās. Tā LTV1 raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, norādot – viņu šī situācija dara bažīgu. Jo Latvija ir ieinteresēta, ka Baltkrievija kā Latvijas robežvalsts ir vairāk proeiropeiska, nevis kļūst par Krievijas provinci.

Situācija Baltkrievijā  ir viens no aktuālākajiem drošības izaicinājumiem šobrīd, un tas skar arī Latviju kaut vai tāpēc vien, ka Baltkrievija ir mūsu kaimiņvalsts, ar kuru ir kopēja robeža. Artis Pabriks norāda, ka šīs prezidenta vēlēšanas neuzskata par demokrātiskām, jo tajā nebija iespējas piedalīties starptautiskajiem novērotājiem, tāpēc Baltkrievijas sabiedrības neapmierinātība protestos ir saprotama. Ministrs pauž, ka Krievijai ir ļoti liela ietekme uz Baltkrieviju, tāpēc esot grūti iedomāties, ka Baltkrievijā varas nomaiņa varētu notikt mierīgā un demokrātiskā ceļā, un pie varas varētu nākt kāds ar proeiropiskām vērtībām, kas ietvertas Eiropas valstu konstitūcijās.

Image
Baltkrievija
Foto: Foto: EPA/Scanpix
Foto: EPA/Scanpix
“Mēs nevēlamies, ka Baltkrievija kļūst par Krievijas provinci, tas mūs dara bažīgus. Arī no Ukrainas scenārija pirms vairākiem gadiem redzam – kad Ukrainā sākās varas maiņa, Krievija sagrāba Krimu un Donbasu. Krievijai ir izdevīgi, ka Baltkrievijā pie varas ir vājš [Aleksandrs] Lukašenko, kurš dara to, ko viņam saka. Pēc šīm vēlēšanām ir skaidrs, ka Baltkrievijas sabiedrība vairs negrib tālāk dzīvot, kā līdz šim, un tas padara šo jautājumu ļoti būtisku Baltkrievijas kā valsts eksistencei,” saka Pabriks.

Viņš piebilst, ka Krievijas politika attiecībā uz Baltkrieviju gadiem ilgi bijusi konsekventa un spēcīga, kamēr Rietumu politiku Baltkrievijas jautājums, godīgi sakot, daudz nav interesējis. Kaimiņvalstīm tas ir svarīgi, bet lielajā Eiropas politikas dienaskārtībā tā ir tikai viena no trešajām valstīm.

Image
Baltkrievija
Foto: Foto: AFP/Scanpix
Foto: AFP/Scanpix
“Nevaram izslēgt bēgļu plūsmu uz robežas, ja situācija Baltkrievijā saasināsies. Un gadījumā, ja tur sāktos kādi bruņoti konflikti, tas radītu draudus visam reģionam. Tāpēc esošā situācija jāvērtē daudz plašākā kontekstā, ne tikai no perspektīvas – cik lielā mērā ir vai nav ticis ievērots demokrātisku vēlēšanu process. Jo analītiķi jau iepriekš ir brīdinājuši, ka nākamā valsts aiz Ukrainas Krievijas interešu īstenošanā varētu būt Baltkrievija,” stāsta Pabriks.

Savukārt, uzsverot Latvijas-Krievijas miera līguma parakstīšanas 100. gadadienas, kas tiek atzīmēta šodien, 11. augustā, nozīmību mūsdienās, ministrs atzīst  – viena lieta ir pateicība Latvijas armijai, ka tā spēja izkarot šo brīvību, bet otrs aspekts – pateicoties Latvijas armijai, diplomāti spēja šo miera līgumu noslēgt. “Diemžēl situācija mainījās, un Krievijas puse šo līgumu pārkāpa, bet jebkurā gadījumā šis dokuments ir ļoti nozīmīgs arī iekšpolitiski, jo tas deva iespēju Latvijas sabiedrībai beidzot īstenot brīvību un tās vērtības, pēc kurām tā ilgojās gadu desmitiem,” saka aizsardzības ministrs.

Dalies ar šo ziņu