Latvijā valsts naftas produktu drošības rezervēs tiek uzglabāti divi galvenie Latvijas tautsaimniecībā nepieciešamie naftas produkti – benzīns un dīzeļdegviela, pavisam kopā 376 544 tonnas. Apjoms katrai valstij tiek aprēķināts tāds, lai tas atbilstu dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā, portālam “Sargs.lv” norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Dzintars Kauliņš.
Viņš stāsta, ka valsts naftas produktu rezerves pamatā domātas, lai ilgstošas enerģētiskās krīzes situācijā vai valsts apdraudējuma gadījumā, kad naftas produktu tirgus nefunkcionē un piegādes valstij pārtrauktas, varētu nodrošināt valsts pamatfunkciju un tautsaimniecības nepārtrauktu darbību. “Tāpat valsts naftas produktu rezerves var tikt izmantotas īslaicīgas enerģētiskās krīzes gadījumā, kad nepieciešams nodrošināt ar degvielu alternatīvās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jeb ģeneratorus tautsaimniecībai kritiski svarīgu infrastruktūras objektu darbības nodrošināšanai, ja esošie naftas produktu piegādātāji to nespēj,” pauž Dz. Kauliņš.
Šāds apjoms noteikts saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes direktīvu. Tā paredz, ka dalībvalstij Eiropas Savienības teritorijā ir jānodrošina naftas krājumu apjoms, kas atbilst dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks. Latvijas gadījumā tas ir pirmais variants.
Dz. Kauliņš stāsta, ka enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtību izsludinātas enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā nosaka Ministru kabineta noteikumi „Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā”, kā arī “Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanu ar degvielu valsts apdraudējuma gadījumā”.
Tajos teikts, ka ārkārtas situācijā komersanti, kuri sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidē, nodrošina dienestus un mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus ar degvielu uzdevumu izpildei nepieciešamajā apjomā bez ierobežojumiem.
To, kuri komersanti var piedalīties šajā iepirkumu konkursā, nosaka Enerģētikas un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums. Pamatojoties uz to, Ekonomikas ministrija 2018. gada 12. jūnijā izsludināja sarunu procedūru “Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana Latvijas Republikas naftas produktu rezervju izveidei”. Dz. Kalniņš stāsta, ka iepirkumu procedūra netiek izsludināta katru gadu, un pašreizējais naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas periods ir no 2018. gada 12. decembra līdz 2020. gada 11. decembrim. Noslēgto līgumu ietvaros drošības rezervju pakalpojums tiek nodrošināts Latvijas Republikas teritorijā (59 %) un Eiropas Savienības teritorijā (41 %): Lietuvas Republikas teritorijā (0,8%), Zviedrijas Karalistes teritorijā (8,3% ) un Nīderlandes Karalistes teritorijā (31,9%).
SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norāda, ka “Neste Latvija” šajā degvielas rezervju glabāšanas iepirkumā nepiedalās, jo uzņēmuma kapacitāte neļauj tik lielu degvielas apjomu uzglabāt, iesaldējot to uz noteiktu termiņu. “Tāda kapacitāte ir citiem termināliem, kuri var nodrošināt noteikto degvielas rezervju uzglabāšanu un ārkārtas situācijās tās nogādāt uz vajadzīgajām vietām,” pauž A. Beiziķis.
Tajā pašā laikā viņš norāda, ka būtu ļoti vērtīgi visus Latvijā pārstāvētos degvielas piegādātājus un tirgotājus, tai skaitā arī mazos, iekļaut kopīgās civilās aizsardzības mācībās, lai katrs zinātu savu lomu un rīcību ārkārtas gadījumā.
“Mums nav bijušas tādas plašāka mēroga krīzes mācības, kurās būtu iesaistītas gan aizsardzības, gan iekšlietu nozares struktūrvienības. Zinu, ka valstī tiek glabātas obligātās degvielas rezerves, taču mums kā degvielas piegādātājam arī gribētos zināt, kāda būtu mūsu loma ārkārtas situācijā, kā mēs komunicētu un veidotu loģistiku, lai vajadzības gadījumā spētu palīdzēt,” saka A. Beiziķis.