"Zināmā mērā tas ir veltījums manai nodaļai": Marija Linarte par dienestam Zemessardzē veltīto izrādi “Milžu cīņas”

KULTŪRA I 16.09.2023
Jānis Klāks/Aivars Madris/Sargs.lv kultūraZemessardzezemessargi
Aktrise un zemessargs Marija Linarte
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Vakar, 15. septembrī, pirmizrādi piedzīvoja Jaunā Rīgas teātra veidotā izrāde “Milžu cīņas” – dokumentāls stāsts par dienestu Zemessardzē un indivīda attiecībām ar valsti. Izrādes autori ir ne tikai profesionāli aktieri un režisori, bet arī zemessargi – režisore Marija Linarte un aktieri Inga Tropa un Jānis Grūtups visi dien Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 13. kājnieku bataljonā. “Sargs.lv” aicināja uz sarunu Mariju Linarti, lai uzzinātu, kā viņa nonākusi līdz idejai veidot izrādi tieši par pieredzēto Zemessardzē un kā dienesta pieredzi izrādes laikā piedzīvos skatītāji.

Kā vēstīts Jaunā Rīgas teātra mājaslapā, izrādes “Milžu cīņas” galvenā varone Anna un viņas pasaule apkārt piedzīvo neiedomājamas pārmaiņas, un šis stāsts ir lappuses no viņas dienasgrāmatas, kurā Anna apraksta savu nokļūšanu un būšanu Zemessardzē, cīņu ar depresiju un izdzīvošanu.

“Šī nav tikai dokumentāla izrāde par to, kas notiek dienestā. Tas ir savas patiesības meklēšanas ceļojums, kura laikā Anna mēģina saprast, kam viņa tic un kas viņa patiesībā ir. Izrāde ir par lielajām cīņām un pārdzimšanu,” minēts izrādes aprakstā.

No izrādes veidotāju trio Marija Linarte dienestā ir visilgāk – viņa pabeidza pamatapmācību pagājušā gada augustā, savukārt Inga Tropa to pabeidza pagājušā gada oktobrī, bet Jānis Grūtups tikai šogad iestājās Zemessardzē.

JRT izrāde "Milžu cīņas"
Foto: Izrādes "Milžu cīņas" publicitātes attēls
“Tā kā pati esmu zemessargs, šāda izvēle izrādes stāstam šķita loģiska, jo tā ir tēma, ko es vismaz nosacīti pārzinu,” atklāj režisore. “Ideju izrādei gan ieteica teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, jo mūsu teātrī mēs šobrīd esam trīs zemessargi. Tad arī sākām veidot izrādes dramaturģiju.”

Viņa norāda, ka “Milžu cīņas” nav tikai brutāls stāsts par Zemessardzi un pamatapmācības pabeigšanu, bet liela vieta tajā atvēlēta galvenās varones Annas sajūtām. Galvenajai varonei paralēli dzīvē notiek arī citi procesi, viņai ir savi mentālie izaicinājumi – depresija, ar ko viņa cīnās, kā arī nacionālās piederības jautājums, jo viņa daļēji ir krieviete. Izrāde sākas ar Krievijas invāziju Ukrainā, un tālāk seko Annas ceļš līdz dienestam un centieni izprast savas attiecības ar valsti.

“Ir viegli teikt, ka mēs visi esam ļoti patriotiski, bet cita lieta ir šī patriotisma izpausmes reālajā dzīvē. Jo dienests Zemessardzē – tā ir zināma pakļaušanās valstij,” ir pārliecināta Marija Linarte. “Lielākais uzsvars izrādes saturā ir uz pamatapmācības noslēguma nometnes pēdējā taktiskā vingrinājuma fāzi un pašu skaistāko dienesta gaitā – savas otrās ģimenes satikšanu.”

Režisore neslēpj, ka izaicinājumi šīs izrādes tapšanā bijuši nepārtraukti, teju katru dienu. Kā māksliniece viņa cenšas runāt atklāti un būt godīga pret sevi un skatītājiem, bet, pašai esot dienestā, viņa saprot, ka daudzas lietas publikai bez konteksta nebūs saprotamas.

Izrādes veidošanas laikā Marija Linarte nonākusi pie atziņas, ka par militāro dienestu Latvijā joprojām ir saglabājies priekšstats kā par “ģedovščinu”, kas valdīja padomju armijā. Režisores ieskatā, cilvēki nesaprot mūsdienu militāro dienestu un viņiem tas asociējas ar drausmīgu agresiju, nejēdzīgu kliegšanu un nevajadzīgu pazemošanu.

Aktrise un režisore Marija Linarte un JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis
Aktrise un režisore Marija Linarte un JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Foto: Evija Trifanova/LETA
“Nezinu, kā tas ir citos bataljonos, bet manā bataljonā tas tā nav. Tur viss notiek cilvēcīgi, bet kliegšana tiek likta lietā tikai nepieciešamības gadījumā. Mana atziņa ir – uz tevi kliedz, jo tevi mīl un grib, lai tu paliec dzīvs,” ar smaidu piebilst Marija Linarte.

Ar “Milžu cīņām” viņai gribējies mazliet pavērt šo neziņas un aizspriedumu plīvuru, protams, cik tas bijis iespējams no drošības viedokļa, un parādīt, ka dienestam Zemessardzē nav nekādas saistības ar novecojušiem aizspriedumiem.

“Mana pieredze dienestā ir pilnībā pozitīva. Protams, ka tas ir grūti, bet mana nodaļa ir kļuvusi par manu ģimeni, un es esmu laimīga. Ja kaut viens cilvēks pēc izrādes noskatīšanās nolems, ka vēlas stāties dienestā, tas mani ļoti iepriecinās. Mans mērķis nav kādam uzspiest stāšanos dienestā, bet sniegt cilvēkiem izpratni, it sevišķi par to, ko sievietei nozīmē dzīvot un darboties šādos apstākļos.”

Režisore apliecina, ka visi izrādē attēlotie notikumi dienestā ir pilnībā viņas vai viņas biedru personīgā pieredze, tāpēc arī nosaukusi “Milžu cīņas” par dokumentālu izrādi. Tomēr tas nenozīmē, ka viss izrādē redzamais ir noticis tieši ar viņu. Izrādes tapšanā daudz palīdzēja arī dienesta biedri, kas apkopoja savas atmiņas un uzticēja Marijai Linartei, kura to visu pēc tam lika kopā. Viņa nenoliedz, ka izrādē atsevišķas lietas ir hiperbolizētas, kā jau mākslas darbā, bet izrādes saturs ir autentisks.

“Es runāju par visām fizioloģiskajām lietām, par visu, kas parasti paliek aizkulisēs, jo vēlos, lai cilvēki tiešām saprastu, kā tas ir. Un varbūt arī liktu kādam saprast, ka viņam labāk doties uz rezervistu apmācībām, nevis stāties Zemessardzē, respektīvi, nedzīvot ar glorificētu izpratni par to, kas notiek dienestā,” savu atklātību neslēpj režisore. “Jo dienests nav domāts visiem, un runa nav par dzimumu vai fiziskajām spējām.”

Kāds bijis pašas Marijas Linartes ceļš līdz dienestam? Kā lielai daļai Latvijas pilsoņu pēdējā pusotra gada laikā, arī viņai motivācija bija Krievijas iebrukums Ukrainā. Vien 3-4 dienas pēc liktenīgā februāra rīta viņa ieraudzījusi reklāmu sociālajā tīklā “Facebook” un sapratusi, ka tas ir vienīgais veids, kā viņa var sniegt savu ieguldījumu.

Aktrise un zemessargs Marija Linarte pēc dalības sarunu festivālā "LAMPA"
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Man gribas sargāt cilvēkus, man gribas sargāt redzamas un neredzamas robežas, un es negribu piedzīvot to, kas bija jāpiedzīvo maniem vecākiem, kuri dzīvoja PSRS. Es nespēju pieņemt, ka kāds var ienīst demokrātiju. Mēs esam maza valsts, mums ir ļoti maz iedzīvotāju un vairāk zemessargu nekā profesionālā dienesta karavīru, tāpēc esmu pārliecināta, ka visiem pilsoņiem ir jābūt vismaz militārajām pamatzināšanām,” pauž Jaunā Rīgas teātra aktrise un režisore.

Viņa jau no paša sākuma zinājusi, ka negrib būt rezervists, kaut arī izpratne par Zemessardzi pirms dienesta bijusi pieticīga. Viņa pati saka – “es vienkārši te nokļuvu”. Pēc Marijas Linartes domām, ir noticis tā, kā tam jānotiek, un dienestu Zemessardzē režisore bez kautrēšanās nosauc par labāko izvēli savā dzīvē.

“Man ir ļoti paveicies ar savu nodaļu, un šī izrāde zināmā mērā ir veltījums viņiem. Es nekad nebūtu iedomājusies, ka varēšu izjust tik ciešu saikni ar faktiski svešiem cilvēkiem un ka mēs spēsim draudzīgi saukt viens otru par “dindāļiem” un tamlīdzīgi, varēsim runāt par visu, būt tajā visā iekšā un izjust tādu tuvību, bet vienlaikus nekad nedusmoties viens uz otru,” ar aizkustinājumu pauž izrādes “Milžu cīņas” autore.