Jemenā notiekošais pilsoņu karš ir uzņēmis jaunu, ārkārtīgi bīstamu apgriezienu, pārvēršot reģionālo konfliktu par globāla mēroga ekonomisko un militāro spēli. Pēdējo nedēļu laikā Irānas atbalstītie hutiešu (Ansar Allah) nemiernieki ir veikuši zibensātru ofensīvu, ieņemot stratēģiski svarīgās piekrastes teritorijas. Šie notikumi ir salauzuši trauslo pamieru, kas valdīja kopš 2022. gada, un apdraud atkal vēl vienu no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības un energoresursu ceļiem. Skaidrojam, kas ir šī konflikta saknes, kādēļ tas ir atsācies un ko tas nozīmēs pasaulei un Latvijai.
Konflikta saknes
Lai gan Jemenas vēsture ir senāka nekā pēdējo desmitgažu notikumi, taču pavērsiens visā reģionā notika 2011. gada Arābu pavasara laikā, kad masveida tautas protestu dēļ diktators Alī Abdulla Sālihs bija spiests nodot varu savam vietniekam Abdrabuham Mansuram Hadi. Taču jaunā valdība saskārās ar smagu ekonomisko krīzi, bezdarbu un nespēju vienot valsti. Izmantojot iedzīvotāju neapmierinātību, hutieši noslēdza taktisku aliansi ar savu bijušo ienaidnieku Salehu un viņam uzticīgajām armijas vienībām. 2014. gada rudenī nemiernieki ieņēma valsts galvaspilsētu Sanu, un līdz 2015. gada sākumam pārņēma savā kontrolē valdības ēkas, spiežot prezidentu Hadi bēgt uz valsts dienvidiem un vēlāk uz Saūda Arābiju.
Reaģējot uz hutiešu straujo virzīšanos uz dienvidiem, Saūda Arābijas vadītā vairāku arābu valstu koalīcija 2015. gada martā uzsāka plašu militāro operāciju, nodrošinot gaisa triecienus un atbalstot starptautiski atzīto Jemenas valdību. Tādējādi konflikts pārvērtās par smagu "netiešu karu" (proxy war) starp Saūda Arābiju un Irānu, kas hutiešiem piegādāja ieročus un bezpilota lidaparātu tehnoloģijas. Vairāk nekā desmit gadu laikā šis karš ir prasījis vismaz 150 000 cilvēku dzīvību un radījis vienu no smagākajām humānajām katastrofām pasaules vēsturē.
Zibensuzbrukums un Sarkanās jūras kontroles pārņemšana
Pašlaik situācija Jemenā attīstās ar nepieredzētu dinamiku. Pēdējo dienu laikā Irānas atbalstītie hutiešu spēki ir uzsākuši masīvu ofensīvu gar valsts rietumu piekrasti, ieņemot stratēģiski svarīgo ostas pilsētu Moku, kā arī Lielās un Mazās Hanišas salas. Šis negaidītais un straujais uzbrukums ir ļāvis nemierniekiem faktiski pārņemt savā kontrolē Bābelmandeba šauruma vārtus un visu Jemenas Sarkanās jūras piekrasti.
Reaģējot uz zaudējumiem, Jemenas starptautiski atzītās valdības spēki ar Saūda Arābijas kara aviācijas atbalstu mēģina veikt pretuzbrukumus un pārgrupēties Taizas un Saada provincēs. Starptautiskais ziņu dienests "Al Jazeera" ziņo, ka Saūda Arābijas spēki veikuši simtiem gaisa triecienu pa hutiešu pozīcijām, taču nemiernieki atbildējuši ar desmitiem balistisko raķešu un dronu triecieniem pa militārajām bāzēm un infrastruktūras objektiem pašā Saūda Arābijā. Aģentūras "The Associated Press" piesaistītie avoti norāda, ka Jemenas valdības pārstāvji nemiernieku guvumus un spēku atkāpšanos atzinuši par sāpīgu triecienu, taču uzsver apņēmību atgūt zaudētās pozīcijas.
Houthi tribes are massing forces near Marib
— NEXTA (@nexta_tv) September 13, 2026
The Bani Hashish tribes have announced their readiness to launch an offensive on Marib — the last major stronghold of government forces in northern Yemen.
The video shows long columns of armored Toyota vehicles moving through the… pic.twitter.com/jI8dgTbY13
Domnīcas "RUSI" (Royal United Services Institute) politiskais analītiķis Baraa Šibans vācu medijam "Deutsche Welle" skaidro, ka hutieši šobrīd efektīvi izmanto reģionālo situāciju savā labā.
Pasaules ekonomikas satricinājums un ģeopolitiskās sekas
Sarkanās jūras piekrastes un Bābelmandeba šauruma nonākšana nemiernieku kontrolē rada tiešus draudus pasaules enerģētikas un tirdzniecības drošībai. Caur šo šaurumu ik dienas izbrauc aptuveni 12 procenti no visas pasaules jūras tirdzniecības plūsmas, tostarp 11 procenti no naftas un 8 procenti no sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) pārvadājumiem. Ņemot vērā saspīlēto situāciju Ormuza šaurumā, Bābelmandebs bija kļuvis par absolūti kritisku alternatīvu naftas transportēšanai.
Hutiešu paziņotā kuģošanas blokāde pret Saūda Arābiju un triecieni tās naftas infrastruktūrai uzreiz izraisījuši strauju naftas cenu kāpumu pasaules biržās, pārsniedzot 100 ASV dolāru slieksni par barelu. ASV žurnāls "Time" uzsver, ka notiekošais palielina spiedienu uz Vašingtonu un Eiropas valstīm. Ekonomisti brīdina – ja tranzīts caur Bābelmandeba šaurumu tiks pilnībā apturēts vai ilgstoši traucēts, naftas cenas var piedzīvot drastisku lēcienu līdz pat 120 vai 145 ASV dolāriem par barelu. Papildu drošības riskus rada nemiernieku pietuvošanās Džibutijai, kur atrodas svarīgas ASV un citu pasaules valstu militārās bāzes.
Ko tas nozīmē Latvijai?
Lai gan Jemena no Latvijas atrodas ģeogrāfiski tālu, notikumu attīstība Sarkanajā jūrā tiešā veidā ietekmēs iedzīvotājus arī šeit.
Pirmo un visjutamāko triecienu piedzīvos energoresursu tirgus – pasaules naftas cenu kāpums neizbēgami atspoguļosies degvielas uzpildes staciju tablo Latvijā, sadārdzinot gan benzīnu un dīzeļdegvielu, gan palielinot apkures un ražošanas izmaksas. Šāds degvielas cenu lēciens radīs ķēdes reakciju un dos jaunu spiedienu uz vispārējo patēriņa preču inflāciju.
Otra svarīgā ietekme saistīta ar loģistiku un piegādes ķēdēm. Ja kuģniecības kompānijas drošības risku dēļ nolems izvairīties no Bābelmandeba šauruma un Sarkanās jūras, kuģiem būs jāmēro daudz garāks un dārgāks ceļš apkārt visam Āfrikas kontinentam (Labās Cerības ragam). Tas nozīmē ilgākus piegādes termiņus un dārgākas kravu transportēšanas izmaksas no Āzijas uz Eiropu, kas sadārdzinās elektroierīces, apģērbus un citas patēriņa preces veikalos.
Visbeidzot, militārās un ģeopolitiskās drošības skatupunktā, jaunas frontes atvēršanās un nestabilitāte Tuvajos Austrumos prasa papildu ASV un citu NATO sabiedroto uzmanību un resursus, novēršot uzmanību no Krievijas kara Ukrainā un atkārtoti apliecina, ka mūsdienu pasaulē reģionālie konflikti ātri kļūst par globāliem drošības izaicinājumiem.
