Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direkcijas vadībai nav noskaņojums diskusijām par Ukrainas notiekošo pretuzbrukumu: “Fakti, ne diskusijas,” ir tas, kas motivē Ģenerālleitnantu Kirilu Budanovu. Lēnais virzības temps pret nostiprinātām un labi sagatavotām pretinieka pozīcijām ir vienkāršs realitātes atspoguļojums. K. Budanovs neizprot tos, kuri sagaidīja drīzu Krievijas aizsardzības līniju sabrukumu. “Vai zīmulis ir stiprs vai vājš? Tas atkarīgs no tā, kā uz to raugās”. Pretuzbrukuma operācijas joprojām notiek un Ukrainai vēl ir laiks. Līdz dubļainās sezonas sākumam ir vēl vairāk nekā mēnesis un “tas ir fakts”.
37 gadus vecais izlūkdienesta priekšnieks, kuru prezidents Volodimirs Zelenskis tikko paaugstināja trīs zvaigžņu rangā, intervijā ar izdevumu “The Economist” izskatās mierīgs un atpūties. Viņš saka, ka tieši Krievijai, nevis Ukrainai ir pamats satraukties.
Tās pirmā aizsardzības līnija vissvarīgākajā dienvidu reģionā – Zaporižjā – vietām jau ir sašķelta, kas nozīmē, ka operācija, lai atdalītu sauszemes savienojumus starp Krieviju un Krimu, vēl var tikt sasniegta pirms ziemas iestāšanās.
Ukraina, iespējams, jau ir piesaistījusi ierobežotu skaitu savu rezerves karaspēka vienību, bet Krievija tagad šķietamā izmisumā, kā zināms, veic nesagatavota rezerves spēka izvēršanu, kuru tā nebija plānojusi izvietot līdz pat oktobra beigām.
Krievijai ir vēlme pastiprināt jau notiekošo mobilizāciju, jo cilvēkresursi ir vienīgā acīmredzamā Krievijas priekšrocība pār Ukrainu. Ģenerālis Budanovs atzīst: “Cilvēkresursi Krievijā ir relatīvi neierobežoti. Kvalitāte ir zema, bet daudzums ir pietiekams.” Attiecībā uz citiem Krievijas kara vešanas elementiem, Krievijas resursi tiek izsmelti un tās ekonomika izturēsies vien līdz 2025. gadam. Ieroču plūsma izsīks 2026. gadā, “varbūt agrāk”, viņš secina - lai gan nepastāv skaidras pierādījumu bāzes šiem apgalvojumiem. Vladimira Putina sarunas ar Ziemeļkoreju ir acīmredzama norāde uz viņa problēmām. “Ja viss ir kārtībā un Krievijai pietiek resursu, kāpēc viņi tos meklē visā pasaulē? Atbilde ir acīmredzama. Vairs nav rezervju ko izvilkt.”
K. Budanovs pieļauj, ka arī Ukraina riskē ar pašu resursu izsaimniekošanu. “Mēs esam atkarīgi no ārējiem spēlētājiem. Krievija lielākoties ir atkarīga no sevis.“ Tādēļ ilgs karš ir bīstams Ukrainai, jo tā izsmeļ ne tikai savus, bet arī Rietumu bruņojuma resursus. Dažas Ukrainas amatpersonas sāk manīt pārmaiņas partneru gatavībā turpināt atbalstu nemainīgā līmenī. Citi apgalvo, ka munīcijas piegādes drīz varētu izsīkt, bremzējot uzbrukuma operācijas. Bet ģenerālis Budanovs abus apgalvojumus noraida. Viņš stāsta, ka viņam esot “laba izlūkdatu informācija” par politiskajām realitātēm Rietumos. “Joprojām ir absolūti neparedzams, cik ilgi Rietumi spēs mums uzturēt pietiekamu resursu piegādi,” viņš saka. “Noliktavas Rietumvalstīs nav pilnīgi tukšas. Lai arī ko kāds teiktu.”
Pēc gadu desmitiem ilgu investīciju trūkuma, korupcijas un sabotāžas Ukraina lēnām palielina pašmāju ieroču ražošanu. Viens no fokusiem ir droni un tālas darbības rādiusa raķetes – ieroči, kas var dot triecienus dziļi aiz priekšējām līnijām. Pasaulei pagājušajā nedēļā tika dots ieskats Ukrainas jaunajās spējās ar virkni raķešu un dronu uzlidojumiem sniegt triecienu Krimā, kur galveno lomu ieņem Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas dienests. “Droni noteikti atvieglos operācijas, lai atbrīvotu mūsu teritorijas. Droniem nav baiļu. Tev viņu nav žēl.”
Ukrainas jaunajai dronu kampaņai pret Krieviju ir trīs galvenie mērķi: izsmelt Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas; traucēt un neitralizēt militāros transportus un bumbvedējus; un bojāt militārās ražotnes, piemēram, kā nesenajā operācijā, dodot triecienu rūpnīcai, kura ražo raķešu degvielu Tveras reģionā.
Ģenerālis Budanovs noraida apgalvojumus, ka jauno uzbrukumu apjoms riskē ar kara saasināšanos, vai Ukrainas pozicionēšanu kā agresoru. Ukrainas spēki nepārkāpj kara noteikumus, viņš uzsver. Krievijā nav bijis neviens civilais upuris, kas atspoguļo apzinātus Ukrainas lēmumus; tas nav spēju jautājums.
Izlūkdienesta priekšnieks stāsta, ka strādā pie ierobežotas atturēšanas un pretdarbības stājas, lai pretotos Krievijas gaidāmajiem ziemas raķešu un dronu triecieniem pa Ukrainas infrastruktūru. K. Budanovs necer, ka ienaidnieks jebkad izvēlēsies atkāpties no brīvas gribas. Karš Krievijai ir bijis klātesošs visā tās pastāvēšanas vēsturē, viņš atzīst.
Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas bruņotie spēki ir atbrīvojuši 300 kvadrātkilometru lielu okupēto teritoriju. Pēdējo dienu laikā bijušas arī vairākas Ukrainai pozitīvas ziņas no Bakhmutas reģiona, atbrīvojot Doneckas apgabala Andrijivkas un Kļiščijivkas ciemus netālu no Bakhmutas.
