Pirmo reizi NATO miera uzturēšanas operācijā Irākā dien arī Latvijas zemessargi

Zemessardzes 1. Rīgas brigādei šī ir pirmā pieredze, kad  no brigādes starptautiskajā operācijā piedalās vienība, kas ir komplektēta gan no karavīriem, gan zemessargiem, un pulkvežleitnants Normunds Baranovs stāsta – sākotnēji paredzējis lielāku zemessargu atsaucību dalībai šajā starptautiskajā operācijā. Taču jāņem vērā, ka zemessargi militāro dienestu pilda no sava pamatdarba brīvajā laikā, tāpēc ne visi var izkārtot tik ilgu laiku prom no mājām, darba vai studijām. Ieskaitot pirms misijas apmācību un pašu dienestu Irākā, tas ir aptuveni viens gads.

Tāpat jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, atbilstošs veselības stāvoklis.

Image

Pašlaik Irākā dien zemessargi arī no citām Zemessardzes brigādēm, taču 1. Rīgas brigāde ir visplašāk pārstāvēta. Dalībnieki šai starptautiskajai operācijai tika gatavoti jau kopš pagājušā gada augusta, piedaloties specifiskā pirms misijas  apmācībā Latvijā un arī sertifikācijas mācībās Dānijā.

“Jau tad saņēmām ļoti pozitīvas atsauksmes no dāņiem, ka mūsu zemessargi un karavīri labi sevi parādīja mācībās un ir sagatavoti uzdevumu izpildei Irākā. Viņu morāle ir augsta, kontingents labi tiek galā ar pienākumiem. Starptautisko operāciju laikā ļoti svarīgi ir saglabāt modrību, jo ikdienā var iestāties rutīna. Modrībai un gatavībai jābūt pastāvīgi, jo incidenti var notikt negaidīti,” saka pulkvežleitnants N. Baranovs.

Image

Viens no pašlaik Irākā dienošajiem NBS pārstāvjiem ir Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 13. kājnieku bataljona zemessargs, kaprālis Andris Avots, kurš civilajā dzīvē ir sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālists. Dalībai operācijā viņš pieteicies, jo uzskata – “labāk ir vienreiz redzēt, nekā simts reizes dzirdēt”. “Šāda iespēja – zemessargiem doties starptautiskā operācijā nerodas bieži, tāpēc to izmantoju,” viņš saka.

Kopā ar dienesta biedriem Andris Irākā gādā par NATO padomdevēju drošību to tikšanās laikā ar vietējo struktūru pārstāvjiem. Galvenais uzdevums ir veikt personu eskortēšanu un fizisku apsardzi šo izbraucienu laikā. Papildus tam – ārkārtas situācijas gadījumos jābūt gataviem veikt arī citus spēku aizsardzības uzdevumus, piemēram, nodrošināt ātrās reaģēšanas spēkus un bāzes aizsardzību.

Image

Kā raksturo paši zemessargi – pēc būtības uzdevums nogādāt sabiedroto valstu pārstāvjus no viena punkta līdz otram un pēc tam atgādāt viņus atpakaļ un veselus. Turklāt pēc uzdevuma tiek veikta arī filmēto video materiālu analīze un sastādīts atskaites ziņojums.

Stāstot par dienesta gaitu Irākā, kaprālis A. Avots atzīst – pašlaik lielākais izaicinājums ir sadzīvot ar lielo karstumu, kas Latvijā pat vasaras vidū nav tik izteikts. Bet, tā kā uzdevumi galvenokārt ir veicami iekštelpās, kurās tiek nodrošināti kondicionieri, tad šie apstākļi ir vieglāk pārvarami.

Raksturojot drošības situāciju bāzē, Irākā dienošie zemessargi apliecina, ka gan bāzē, gan ārpus tās, tā ir laba līmenī, jo daudzviet patrulē Irākas vietējie drošības spēki.

Arī vietējie iedzīvotāji  pret NATO un tās īstenoto miera uzturēšanas operāciju Irākā ir noskaņoti pozitīvi, sarunās viņi labprāt vēlas uzzināt ko vairāk par NATO dalībvalstīm, ieskaitot Latviju. “Viņi jau saprot, ka mēs esam šeit, lai viņiem palīdzētu,” piebilst kaprālis A. Avots.

Viņš uzskata, ka Zemessardzē ir ļoti daudz pieredzējušu speciālistu, kuri ir spējīgi sagatavot labus zemessargus. “Mūsu apmācība bija ļoti dinamiska un speciāli pielāgota tam, ko darīsim starptautiskajā operācijā,” saka kaprālis A. Avots.

Savukārt Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljona vecākais zemessargs Mārtiņš Dreimanis Irākā  autovadītājs un pilda arī karavīra-glābēja funkcijas.

Image

Lai arī par drošības situāciju Irākā var teikt, ka tā šobrīd ir stabila, M. Dreimanis kā cilvēks ar militāro pieredzi atzīst – lai arī nekas neliecina par to, ka būtu pamats uztraukumam, taču vēstures notikumi reģionā ne reizi vien parādījuši, cik ļoti strauji viss var mainīties. Tieši tāpēc nedrīkst zaudēt modrību un, lai arī dienesta gaitā iestājusies neliela rutīna, jāspēj noturēt koncentrēšanos uzdevumu izpildei nemainīgi augstu.

Viņš piebilst – ņemot vērā, ka vads tika komplektēts no dažādām Zemessardzes vienībām, kurās dien zemessargi ar atšķirīgu pieredzes un zināšanu bāzi, sagatavošanas apmācības pirms došanās uz Irāku bijusi pietiekami spēcīga.

Zemessargs atzīst, ka, atgriežoties Latvijā, būs konkrētāk jādomā par iespējām nodot tālāk starptautiskās operācijas laikā gūtās zināšanas un pieredzi.

“Konkrētā misija pēc būtības un uzdevumiem ir diezgan specifiska Zemessardzei, tāpēc varbūt nebūs aktuāla visu vienību zemessargiem. Tāpēc labi, ka mūsu vads Irākā ir veidots no dažādu ZS vienību pārstāvjiem, attiecīgi katrs nododot savās vienībās, savu gūto pieredzi un atziņas misijas laikā arī stiprinās Zemessardzi kopumā.

Savukārt Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rotas karavīrs kapteinis Andris Zeps operācijā Irākā ir Kājnieku vada komandieris. Viņš ir pārliecināts, ka uz operāciju karavīri un zemessargi devās teicami sagatavoti, jo pirms došanās starptautiskajā misijā NBS vads veica sertifikācijas mācības Dānijā, uzrādot labus rezultātus.

“Ņemot vērā, ka uz Irāku pārsvarā devās personāls bez iepriekšējas starptautisko operāciju pieredzes, jāsaka, ka zemessargu motivācija viennozīmīgi ir augsta. Viņi kopā ar profesionālā dienesta karavīriem pusgada laikā veica intensīvu apmācību, kā rezultātā zemessargu sagatavotības līmenis šai misijai ir tāds pats kā profesionālā dienesta karavīriem. Arī sabiedrotie augstu vērtē latviešu karavīru spējas un attieksmi uzdevumu izpildes laikā. Mūsu vada profesionalitāti atzīst arī padomdevēji, kuri tiek pavadīti un apsargāti vizīšu laikā,” saka kapteinis A. Zeps.

Viņam kā vada komandierim lielākie izaicināji ir nepārtraukta uzdevumu plānošanas un izpildes koordinēšana, ko var ietekmēt augstākas vadības plānu maiņa, neparedzami notikumi, laika trūkums un dažādi cilvēciskie faktori. “Taču manam vadam ir spēcīga vadības grupa un nodaļu komandieri, kas atvieglo man ikdienas darbu,” saka kapteinis A. Zeps.

Plānots, ka pēc operācijas zemessargi atgriezīsies savās vienībās, un viņu zināšanas un pieredze noteikti tiks izmantotas apmācību procesā. Pagaidām nav zināms, vai zemessargi uz operāciju Irākā tiks nosūtīti arī turpmāk, taču 1. Rīgas brigādes komandieris ir drošs, ka dalībniekus nākamajai rotācijai nokomplektēt nebūtu grūti.

Jau ziņots, ka kārtējā Latvijas kontingenta karavīru rotācija uz operāciju Irākā devās šī gada 20. janvārī. Iepriekš Irākā NBS piedalījās ar dažiem štāba virsniekiem, taču pašlaik operācijā uz sešiem mēnešiem nosūtīta NBS vada lieluma vienība 30 karavīru un zemessargu sastāvā, kuri ir integrēti Dānijas kontingenta sastāvā.

Latvijas kontingenta galvenais uzdevums ir nodrošināt NATO sabiedroto spēku Irākā aizsardzību (force protection), fokusējoties uz padomnieku drošas pārvietošanās nodrošināšanu misijas rajonā. Latvijai kā uzticamai NATO dalībvalstij ir būtiski sniegt atbalstu kopējiem NATO valstu centiem stabilizēt situāciju Tuvajos Austrumos, lai pēc iespējas mazinātu terorisma draudu izplatīšanos.

Šobrīd Latvija dažādos apmēros piedalās arī ASV vadītās globālās koalīcijas pret ISIS operācijā “Inherent Resolve” Irākā, NATO miera uzturēšanas operācijā “KFOR” Kosovā, ES Apmācības misijā Mali, ANO vadītajā stabilizācijas operācijā Mali “MINUSMA”, ES militārajā operācijā Vidusjūras reģionā “Eunavfor Med Irini” un ANO starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā “United Nations Truce Supervision Organization” Izraēlā.

Taču šī gada 11. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja NBS karavīru dalību arī ANO starptautiskajā operācijā Libānā (UNIFIL), tādējādi turpinot Latvijas iesaisti starptautiskās drošības vides uzlabošanā, kā arī izceļot Latvijas kā uzticamas sabiedrotās lomu. Sākotnējā NBS dalība plānota ar trīs štāba virsniekiem, bet vēlāk Latvijas ieguldījumu plānots paplašināt ar vienu kājnieku vadu aptuveni 30 karavīru sastāvā.