Aktuāli

Miers Kalnu Karabahā - starptautiskā un reģionālā ietekme

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Ridl.io
Image
Karabaha
Foto: AFP/Scanpix

Ivans Preobreženskis, domnīcas “Riddle” pētnieks un neatkarīgo mediju “Rosbalt” un “Deutsche Welle” publicists, analizē, kādas sekas būs konfliktam starp Armēniju un Azerbaidžānu nākotnē.

Jāņem vērā, ka ne Armēnija, ne Azerbaidžāna, ne Krievija vēl joprojām nav parakstījušas legāli saistošus dokumentus, tā vietā parakstot kopīgu paziņojumu video konferences laikā. Parakstītā vienošanās ir nevis miera līgums, bet gan nodomu paziņojums. Laikā, kad dokuments tika izveidots, nepastāvēja savstarpēji apstiprināti dokumenta tulkojumi trijās valodās un līdz šim pasaule arī nav ieraudzījusi oficiālu versiju angļu valodā.

Īstermiņā šiem jautājumiem nav būtiskas nozīmes – krievu “miera uzturētāju” vienības jau ir ieradušās Kalnu Karabahā. Neskatoties uz to, vidējā termiņā un ilgtermiņā katra puse var iepriekšnoslēgto vienošanos pārkāpt, pamatojot to ar savu interpretāciju. Jāņem vērā, ka šīs vienošanās veidošanā un parakstīšanā vispār nav iekļauta Turcija vai pašpasludinātās Kalnu Karabahas Republikas pārstāvji. Par dokumenta vājo nozīmi liecina kaut vai tas, ka drīz pēc vienošanās parakstīšanas Azerbaidžānas Prezidents I. Alijevs paziņoja par Turcijas iesaistīšanos miera uzturēšanas spēkos Kalnu Karabahā. šajā gadījumā tam, vai Turcija tiešām ievedīs savus spēkus reģionā, nav būtiskas nozīmes.

Vairāk nekā nedēļu pēc pamiera noslēgšanas ir iespējams analizēt informāciju par to, kāpēc divus mēnešu ieilgušais konflikts noslēdzās tik strauji. 7. novembrī Armēnijas spēki pārņēma stratēģiski svarīgo Sušas pilsētu, kas pavēra ceļu uz reģiona galvaspilsētu Stepanekertu. Tiesa, šajā brīdī Azerbaidžāna varēja ofensīvu turpināt, ņemot vērā Armēnijas spēku morālo un materiālo sabrukumu.

Šajā kontekstā, pirmkārt, jāņem vērā Krievijas Mi-24 helikoptera notriekšana. Lai kādi būtu negadījuma apstākļi (helikoptera notriekšana notika Armēņiem tik izdevīgā laikā, ka paklīda baumas par apzinātu diversiju), tas pavēra Krievijai iespēju tieši iesaistīties konfliktā Kolektīvās drošības organizācijas ietvarā.

Visas Kalnu Karabahas pārņemšana Azerbaidžānai radītu neizbēgamu saspīlējumu, kas varētu pārvērsties jau iepriekš pieredzētās etniskās tīrīšanās pret sagrābtajos reģionos dzīvojošajiem armēņiem. Tas varētu radīt lielāku nosodījumu no Rietumiem, piemēram, sankciju formā. Sagrābjot visu Kalnu Karabahu, tūkstošiem armēņu bēgļu kļūtu par lielu problēmu Azerbaidžānai – dzīvojamais fonds un infrastruktūra reģionā ir sagrauta. Pēc vienošanās parakstīšanas šo problēmu pārņem ANO augstais pārstāvis bēgļu jautājumos.

Esošajā situācijā Azerbaidžānai ir izdevies iegūt vairāk, nekā tai bija piedāvāts. Kremļa izvirzītajā risinājumā Baku tika piedāvāti 5 no pašreiz iegūtajiem septiņiem reģioniem, turklāt Azerbaidžānas kontrolē paliek stratēģiski un morāli svarīgā Suša. Lai arī reģionu pašlaik kontrolē Krievija, Azerbaidžāna iegūst arī tiešu savienojumu ar Turciju caur Nahčevanas reģionu.

Kopumā Azerbaidžāna ar uguns pārtraukšanu ir nošāvusi vairākus zaķus ar vienu šāvienu. Pirmkārt, ir iegūti nozīmīgākie Kalnu Karabahas reģioni, tai skaitā Suša. Otrkārt, armēņu rokās palikušie reģioni dabiski pievilks armēņu bēgļus, kas veicinās Azerbaidžānas kontrolēto apgabalu “azerbaidžanizāciju”. Treškārt, ir iegūts satiksmes koridors ar Turciju. Ceturtkārt, uzvara ir nostiprinājusi Azerbaidžānā valdošo Alijevu ģimenes klanu, kas valstī, izmantojot formālas vēlēšanas, valda jau divas paaudzes.

Krievijas ieguvums reģionā pagaidām ir neskaidrs. No vienas puses, Krievija pilnībā tagad kontrolēs Armēnijas – Irānas robežu, kā arī Nahčevanas koridoru. Pašlaik Krievija ir drošības garants gan Armēnijai, gan Azerbaidžānai, tādējādi stiprinot abu valstu atkarību no Krievijas un veicinot ieroču eksportu.

Tajā pašā laikā Krievija ir ievilkta ilgstošā miera uzturēšanas misijā, kas var būt saistīta ar lieliem izdevumiem jau tā saspringtajā Krievijas Aizsardzības budžeta plānā.
 

Vienlaikus paredzams, ka armēņu viedoklis par Krieviju, kas pēdējā konflikta laikā izvairījās sniegt būtisku palīdzību Kolektīvās drošības līguma dalībvalstij, pasliktināsies. Pašreizējā situācijā izskatās, ka taktiski Krievija ir uzvarējusi, taču ilgtermiņā tā būs ievilkta reģiona stabilizēšanā laikā, kad svarīgākais partneris Kaukāzā ir novājināts un uz Krieviju skatās ar aizdomām.

Dalies ar šo ziņu