ASV Kosmosa spēku komandieris Irānas jauno satelītu nosauc par “sliktu videokameru”

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Foxnews.com
Irāna
Foto: Foto: via REUTERS/Scanpix

Pirmais satelīts, kuru Irāna nesen palaida kosmosā atklāja, ka valsts slepenā militārā kosmosa programma nav nekas cits kā sliktu videokameru izvietošana zemes orbītā, tā paziņojis ASV Kosmosa spēku komandieris ģenerālis Džejs Reimonds (Jay Raymond).

Tā ASV kosmosa spēku komandieris sociālajā vietnē “Twitter” nosaucis aizvadītajā nedēļā Irānas Revolucionārās gvardes pagājušajā nedēļā Zemes zemajā orbītā izvietoto satelītu “Noor” jeb “Gaisma”.

"Irāna paziņo, ka satelītam ir attēlu uzņemšanas spējas - patiesībā satelīts ir kosmosā esoša slikta videokamera," viņš rakstīja.

Kosmosa spēku komandieris sacīja, ka ir ļoti apšaubāmi, ka jaunais satelīts sniedz Irānas Revolucionārajai gvardei jebkādu nozīmīgu informāciju.

Revolucionārā gvarde paziņoja, ka satelīta novietošanai kosmosā tika izmantota “Qased” jeb “Vēstneša/Ziņneša” sistēma – sistēma par kuru iepriekš nekas nebija dzirdēts. Ziņojumā teikts, ka šī sistēma izmantojot gan cieta, gan šķidra tipa degvielu.

ASV amatpersonas jau sen brīdināja, ka tehnoloģija, kas tiek izmantota satelīta izvietošanai kosmosā, tiek izmantota arī tāla darbības rādiusa raķešu izgatavošanai, kas var trāpīt mērķiem Amerikas Savienotajām Valstīm.

Kaut arī nav zināms, ka Irānai būtu pieeja tehnoloģijai, kas ļautu izveidot pietiekami maza izmēra kodolieroci, lai to varētu izvietot uz ballistiskas raķetes, jebkāds tehnoloģisks progress starpkontinentālu ballistisku raķešu virzienā apdraudētu Eiropas valstis un, iespējams, arī ASV. Irāna jau sen ir paziņojusi, ka pēc valsts augstākā līdera Ajatollas Ali Khamenei pavēles tā limitē savu ballistisko raķešu rādiusu līdz 2000 kilometriem, kas nozīmē, ka raķetes spēj sasniegt mērķus tuvajos austrumus, bet ne Eiropā.

“Irānas kosmosa programmā pielietotā tehnoloģija tiek izmantota arī ballistiskās kodolraķetēs,” sestdienas vietnē “Twitter” brīdināja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

Pastāv arī Apvienoto Nāciju rezolūcija, kas aicina Irānu nešaut ballistiskas raķetes, kas spētu pārvadāt kodolieročus. Kritiķi sacīja, ka šīs rezolūcijas teksts ir vājš, jo iepriekšējā ANO rezolūcijā bija rakstīts, ka Irāna nedrīkst veikt šādus testus.

M. Pompeo pagājušās nedēļas sestdienā atgādināja, ka ieroču embargo pret Irānu beigsies pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem.

Satelīta izšaušana trešdien sakrita ar Irānas Revolucionārās gvardes dibināšanas 41. gadadienu.

Uz raķetes, kura nogādāja satelītu orbītā, bija uzrakstīts dzejolis no Korāna, kuru parasti piemin, dodoties ceļojumā, kā arī Zemes zīmējums ap kuru bija persiešu valodā uzrakstīts vārds “Allahs”.

“Mūsdienās pasaules spēcīgajām armijām nav nopietna aizsardzības plāna, bez militāra atbalsta no kosmosa. Šādas tehnoloģijas sasniegšana mums ir nopietns stratēģisks sasniegums, kas paplašina mūsu spēju robežas,” sacīja Revolucionārās vardes komandieris, ģenerālis Hoseins Salami.

Revolucionārā gvarde ir nopietns militārs spēks, kas darbojas paralēli Irānas Bruņotajiem spēkiem, un ir pakļauta tieši Ajatollas Ali Khamenei vadībai. Pēdējo desmit gadu laikā Irāna kosmosā nogādāja vairākus satelītus, kuriem gan bija salīdzinoši īss mūžs. Savukārt 2013. gadā valsts kosmosā nogādāja pērtiķi.

Pēc satelīta izšaušanas ASV prezidents Donalds Tramps vietnē “Twitter” deva pavēli Jūras spēkiem iznīcināt visas Irānas bruņoto spēku ātrlaivas, kas uzdrošināsies traucēt ASV karakuģu pārvietošanos Persijas līcī. Tramps savu paziņojumu publicēja laikā, kad spriedze starp Irānu un ASV, kas bija ļoti augsta kopš Irānas uzbrukuma ASV vēstniecībai Irākā, sāka samazināties.

Kā atbildi uz uzbrukumu ASV vēstniecībai ASV uzlidojumā nogalināja Irānas ģenerāli Kasemu Soleimani, kas tajā laikā atradās Irākā un bija atbildīgs par uzbrukumu vēstniecībai. Pāris dienas vēlāk Irāna reaģēja izšaujot vairākas ballistiskās raķetes pa ASV bāzēm Irākā.

“Pat ja šķietami spriedze pieaug, nākamo nedēļu laikā no tuvajiem austrumiem mājās atgriezīsies aptuveni 2500 desantnieku no ASV 82. gaisa desanta divīzijas”, sacīja ģenerālmajors Džeimss Minguss (James Mingus).

Gaisa desanta divīzija tika izvietota tuvajos austrumos uzreiz pēc uzbrukuma ASV vēstniecībai Bagdādē.

Aptuveni 800 izpletņlēcēji no 82. Gaisa desanta divīzijas 1. Brigādes februāra beigās atgriezās ASV. Drīz arī pārējie karavīri no divīzijas dosies atpakaļ.

Saskaņā ar protokolu visi karavīri pēc atgriešanās dosies divu nedēļu ilgā karantīnā savā bāzē Ziemeļkarolīnas štatā.

“Šie izpletņlēcēji veica visnozīmīgāko ātro kaujas spēku izvietošanu vairāk nekā 30 gadus ilgā laika periodā,” sacīja D. Minguss.

Dalies ar šo ziņu