Krievijas draudi. Ukrainā kaujinieki notriekuši iznīcinātāju; NATO ģenerālsekretārs sola atbalstu Ukrainai

Pēc eksplozijas gaisā lidmašīna nogāzusies laukā un bija redzams, kā no tās katapultējas pilots.

Lidmašīna nogāzusies aptuveni 40 kilometrus uz austrumiem no kaujinieku kontrolētās Doņeckas un aptuveni 40 kilometrus uz rietumiem no vietas, kur 17.jūlijā tika notriekta "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīna, nogalinot visus tajā bijušos 298 cilvēkus.

Kā paziņoja pretterorisma operācijas pārstāvis Vladislavs Seļezņovs, iznīcinātāju "Mig-29" teroristi notriekuši ar zenītraķešu kompleksu "Buk".

Ukrainas armija četrus mēnešus ilgstošajās kaujās ar prokrieviskajiem kaujiniekiem zaudējusi virkni lidaparātu.
Ceturtdien Ukrainas armija paziņoja, ka pārtrauc pamieru Malaizijas lidmašīnas bojāejas vietā.

Ukrainas Drošības dienests: "Boeing" notriekšanas dienā kaujinieki plānoja teroraktu pret "Aeroflot"

Ukrainas austrumu kaujinieki Malaizijas pasažieru lidmašīnas "Boeing" notriekšanas dienā plānojuši teroraktu pret Krievijas lidsabiedrību "Aeroflot", kam bija jākļūst par iemeslu Krievijas iebrukumam Ukrainā, ceturtdien paziņoja Ukrainas Drošības dienesta (UDD) vadītājs Valentīns Naļivaičenko.

Kā norādīja dienesta vadītājs, tieši uz 18.jūliju teroristi gatavojās un gaidīja Krievijas Federācijas armijas iebrukumu un Krievijas specdienesti jau bija sākuši izplatīt informāciju par Krievijas teritorijas apšaudi no Ukrainas puses.

"Tomēr pēc tādas izgāšanās [promaskavisko kaujinieku līderis Igors] Girkins tika izsaukts uz Krieviju, lai saņemtu instrukcijas tālākai darbībai," norādīja Naļivaičenko.

Kā viņš uzskata, teroristi notrieca nepareizo lidmašīnu teritorijas nepārzināšanas dēļ.

Kā var liecināt no pārtvertajām un dokumentētajām teroristu sarunām, zenītraķešu iekārtu "Buk" bija plānots nogādāt Pervomaiskā, uz dienvidiem no Doņeckas, tomēr teroristi kļūdījās, jo Doņeckas apgabalā ir divi apdzīvoti punkti ar nosaukumu "Pervomaiska". Viens ir uz rietumiem no Doņeckas, bet otrs - uz austrumiem.

Ja modernizētais "Buk" būtu novietots Doņeckas rietumos, kā bija plānots, būtu iespējams notriekt "Aeroflot" reisu "2074" no Maskavas uz Larnaku (Kipras pilsēta) un tā būtu nokritusi Ukrainas teritorijā. Tas ļautu Krievijai apvainot Ukrainas valdību Krievijas pilsoņu bojāejā un kļūtu par pamatu karavīru ievešanai, skaidroja Naļivačenko.

"Tomēr teroristi nebija vietējie un sajauca apdzīvotos punktus. Tāpēc 17.jūlijā tika notriekta nevis "Aeroflot", bet "Malaysia Airlines" lidmašīna," uzsvēra UDD vadītājs.

Ukrainas Drošības dienests: Krievija sākusi likvidēt Ukrainas austrumu kaujinieku vadoņus

Ukrainas Drošības dienesta rīcībā nonākuši audioieraksti, kuri liecina, ka Krievijas specdienesti sākuši likvidēt vairāku teroristu grupējumu vadītājus.

Audioierakstus publiskojis Ukrainas Nacionālās drošības padomes informatīvi analītiskais centrs.

Tiek piebilsts, ka šādus lēmumus pieņem Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki Krimas teritorijā un Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) virsnieki Rostovā pie Donas.

Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Zorjans Škirjaks jau iepriekš bija ziņojis par Krievijas specdienestu plāniem likvidēt kaujinieku līderus Igoru Bezleru ("Bes"), Igoru Girkinu un Valēriju Bolotovu.

NATO: Krievija palielinājusi karavīru skaitu Ukrainas pierobežā līdz 20 000

Kopš jūlija vidus Krievija palielinājusi savu karavīru skaitu Ukrainas pierobežā no 12 000 līdz 20 000, pastiprinot bažas par iespējamo iebrukumu kaimiņvalstī, trešdien paziņojusi NATO preses pārstāve Oana Lungesku.

Krievijas rīcība pēdējā laikā ir saasinājusi krīzi un kaitējusi centieniem rast diplomātisku risinājumu.

Krievija savilkusi [pie robežas] aptuveni 20 000 karavīru kaujas gatavībā (..). Tā ir bīstama situācija, paziņoja Lungesku.

NATO bažījas, ka Krievija varētu iesūtīt karavīrus Ukrainā, kā ieganstu izmantojot humāno vai miera uzturēšanas misiju, viņa piebilda.

Lungesku norādīja, ka humānā situācija bruņoto bandu kontrolētajās teritorijās Austrumukrainā pasliktinās tādēļ, ka Krievija turpina destabilizēt situāciju Ukrainā.

Viņa atkārtoti uzsvēra, ka Krievijai jāizbeidz atbalstīt krievu algotņu un to vietējo līdzskrējēju bruņotās bandas Austrumukrainā un jāatvelk visi savi militārie spēki no robežas.

Pēc tam, kad Krievija martā anketēja Krimu, NATO ziņoja, ka Ukrainas pierobežā atrodas aptuveni 40 000 krievu karavīru. Pēc tam Maskava līdz jūnijam pakāpeniski samazināja to skaitu līdz 1000, bet pagājušajā nedēļā NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs paziņoja, ka Krievija atkal palielinājusi karavīru skaitu pie Ukrainas robežas līdz 12 000.

Maskava trešdien noliedza, ka krasi palielinājusi karaspēka klātbūtni pie Ukrainas robežas.

"Īsā laikā nav iespējams pārvietot tik lielus spēkus līdz ar bruņojumu un tehniku, turklāt tā, lai to nepamanītu Eiropas drošības un sadarbības organizācijas novērotāji," paziņojis Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs.

Pēc viņa teiktā, "šādi apgalvojumi izraisa vienīgi līdzjūtību pret ASV Valsts departamenta, Pentagona un NATO pārstāvjiem, kuri spiesti nemitīgi improvizēt, lai kaut kā piešķirtu ticamību saviem paziņojumiem."

Kā trešdien norādīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks, pēdējo dienu laikā pastiprinās draudi, ka Krievija varētu Ukrainā ievest savus karavīrus. "Mums ir iemesls uzskatīt, ka pēdējās dienās ievērojami palielinājušies tieša iebrukuma draudi," viņš sacīja.

Dienu pirms tam Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis izteicās, ka Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežām var nozīmēt "vai nu papildu spiedienu pret Kijevu vai iebrukumu Ukrainā". Uz žurnālistu jautājumu, kuru variantu viņš uzskata par ticamāku, ministrs atbildējis, ka tas varētu noskaidroties ļoti drīz.

Pēc Ukrainas Nacionālās drošības padomes datiem, pie Ukrainas robežas izvietoto Krievijas karavīru skaits sasniedzis aptuveni 45 000 cilvēku, ko papildina ievērojams daudzums sauszemes bruņutehnikas un kaujas lidaparāti.

NATO ģenerālsekretārs sola atbalstu Ukrainai

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens ceturtdien solīja Ziemeļatlantijas alianses atbalstu Ukrainai, pret kuru tiek vērsta Krievijas agresija, un aicināja Krieviju atvilkt karaspēku no Ukrainas robežas.

"NATO... ir gatava atbalstīt Ukrainu" ar konsultantiem un citu palīdzību, Rasmusens paziņoja žurnālistiem Kijevas apmeklējuma laikā. "Es aicinu Krieviju iet pa īstu miera ceļu, atvilkt karaspēku no robežas," viņš sacīja.
Rasmusens arī atzina, ka Krievija uzbrūk Ukrainas brīvībai un nākotnei.

Katras valsts tiesības ir izvēlēties savu ārpolitiku bez ārējas iejaukšanās. NATO pilnīgi respektē šīs tiesības, bet šodien notiek uzbrukums Ukrainas brīvībai un nākotnei, žurnālistiem sacīja Rasmusens pēc tikšanās ar Ukrainas vadītājiem. "Tā vietā, lai deeskalētu konfliktu, Krievija turpina destabilizēt Ukrainu," viņš piebilda.

Rasmusens paskaidroja, ka NATO neizskata jautājumu par bruņojuma piegādēm Ukrainai, jo tas ir atsevišķu dalībvalstu kompetencē.

Pēdējie paziņojumi no Krievijas vadības puses liecina, ka Krievija uzskata NATO par pretinieku, paziņoja Rasmusens.

"Mēs pārliecinājāmies, ka Krievija neuzskata NATO par partneri. Gluži otrādi, ja palasīsiet Krievijas dokumentus, jau paklausīsieties tās vadītājus, tad dzirdēsiet, ka viņi mūs uzskata par pretinieku," sacīja NATO ģenerālsekretārs.