Krievijas Aizsardzības ministrija pastiprina karaspēka grupējumu pie Ukrainas robežas, slēgtā Valsts domes sēdē apliecinājis aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Iepriekš šāda informācija jau bija parādījusies presē.
Krievijas draudi. Ministrs: Krievija pastiprina karaspēka klātbūtni pie Ukrainas robežas; NATO to apstiprina
Maijā atvilkto karaspēka vienību pārvietošanu uz Rostovas un Belgorodas apgabaliem ministrs trešdien notikušajā sēdē skaidrojis ar mācībām, kuras "kļuvušas intensīvākas saistībā ar NATO spēku aktivizēšanos reģionā". "Newsru.com" šajā sakarā atgādina par starptautiskajām mācībām "Saber Strike 2014" Baltijas valstīs un Krievijas armijas mācībām Kaļiņingradas apgabalā.
Kā, atsaucoties uz informācijas avotiem Krievijas Aizsardzības ministrijā, ziņo RBK, runa ir par vairākiem tūkstošiem karavīru. Precīzu skaitli šie avoti nav nosaukuši.
Gan anonīmie avoti, gan amatpersonas, tostarp Krievijas Valsts domes aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Komojedovs, izteikuši šaubas, vai Krievijas armija ieies Ukrainas teritorijā.
Tikmēr Aizsardzības ministrijā strādājošais rezerves pulkvedis Anatolijs Dergiļevs paziņojis, ka tiekot apsvērts plāns izveidot Doņeckas un Luhanskas apgabalā "sanitāros kordonus", jo Krievija vēloties "gādāt par mierīgo iedzīvotāju drošību, neiesaistoties tiešā bruņotā konfrontācijā ar Ukrainas armiju".
Dergiļevs pieļāvis, ka Maskava var izvirzīt Kijevai ultimātu ar prasību "pārtraukt uguni", un Aizsardzības ministrija plānojot tuvākās diennakts laikā Ukrainas austrumdaļā izveidot "norobežojošas līnijas".
Kā ziņots, arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens ceturtdien paziņojis, ka Krievija atkal pastiprina spēkus pie Ukrainas robežas, nodēvējot to par "ļoti nožēlojamu soli atpakaļ". Viņš norādījis, ka pie robežas izvietoti vēl "vismaz pāris tūkstoši" Krievijas karavīru.
"Es uzskatu to par ļoti nožēlojamu soli. Izskatās, ka Krievija patur atvērtu iespēju tālāk iejaukties Ukrainā," Rasmusens sacīja, uzstājoties ar runu Karaliskajā Starptautisko attiecību institūtā "Chatham House" Londonā.
NATO ģenerālsekretārs pauda cerību, ka Rietumi uz jebkādu tālāku Krievijas iebrukumu Ukrainā reaģēs "stingrā veidā" ar daudz bargākām ekonomiskajām sankcijām. Viņš piebilda, ka gadījumā, ja Krievijas īstenotā karavīru skaita palielināšana pie robežas būtu domāta, lai apturētu ekipējuma un ieroču plūsmu uz Ukrainu, tas būtu pozitīvs solis. Tomēr viņš atzina, ka šis acīmredzot nav tas gadījums.
LETA jau ziņoja, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko rīt gatavojas oficiāli izsludināt savu miera plānu situācijas noregulēšanai Doņeckas un Luhanskas apgabalos.
Tikmēr Ukrainas drošības spēki ceturtdien vairākās pilsētās atsākuši pretterorisma operācijas aktīvo fāzi, jo teroristi nav izpildījuši ultimātu nolikt ieročus un mēģinājuši ar kaujām izlauzties caur aplenkumu.
Pretterorisma operācija Donbasa reģionā sākās 13. aprīlī.