NATO ir satraukta par to, ka Krievija varētu paplašināt savu intervenci Krimā arī uz Austrumukrainu un ka šī krīze ir daļa no plašākas Maskavas stratēģijas pakļaut reģionu savai kontrolei, trešdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Rasmusens: Krievijas intervence Krimā ir daļa no plašākas stratēģijas
"Mūsu galvenās bažas tieši tagad ir par to, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins ies tālāk par Krimu, vai Krievija veiks intervenci Ukrainas austrumu daļā," Rasmusens sacīja Brukingsa institūta pasākumā Vašingtonā.
Ģenerālsekretārs nosodīja Krievijas rīcību Krimas pussalā kā "militāru agresiju" un sacīja, ka tā ir daļa no ilgstošas kampaņas bloķēt reģiona valstu attiecību veidošanu ar Rietumiem.
"Palūkojoties uz to visu, var redzēt vispārēju krievu stratēģiju. Tā kalpo viņu ilgtermiņa stratēģiskajām interesēm saglabāt nestabilitāti šajā reģionā. kas var tikt izmantota, lai starp citām lietām neļautu valstīm šajā reģionā tiekties uz eiroatlantisko integrāciju. Tās ir manas galvenās bažas," sacīja Rasmusens.
Viņš minēja "iesaldētu, ieilgušu konfliktu" modeli, kas pastāv Gruzijā, Moldovā, Azerbaidžānā un tagad arī Ukrainas Krimas pussalā.
Karaspēka nosūtīšana uz Krimu ir daļa no "krievu vai vismaz Putina ilgāka termiņa stratēģijas", piebilda Rasmusens.
Viņš sacīja, ka NATO ir atcēlusi štābu līmeņa militāras un civilas tikšanās ar Krieviju un pārskata visu sadarbību ar Maskavu, ņemot vērā šo krīzi. Vairs nav skaidrs, vai Krievija ir partnere vai "pretiniece", un NATO savos apsvērumos turpmāk "jākoncentrējas uz Krievijas agresijas ilgtermiņa stratēģisko ietekmi uz mūsu pašu drošību", atzina Rasmusens.
Viņš nosauca šo krīzi par "aicinājumu [NATO] atmosties" un sacīja, ka Krievijas intervence Krimā ir "smagākie draudi Eiropas drošībai un stabilitātei kopš Aukstā kara beigām".
Rasmusens pauda pārliecību, ka Ziemeļatlantijas alianses valstu ministri gaidāmā sanāksmē vienosies pastiprināt palīdzību Ukrainai, bet neprecizēja, kāda veida palīdzība varētu tikt apstiprināta.
ASV amatpersonas ir paziņojušas, ka tās izskata Kijevas lūgumu pēc militāra atbalsta, tostarp ieročiem, munīciju un neletālu aprīkojumu. Vašingtona, bažījoties par vispārējas karadarbības izprovocēšanu, līdz šim ir piekritusi piešķirt Ukrainai tikai pārtikas produktu devas karavīriem.
Lai nomierinātu satrauktās alianses dalībvalstis, ASV un NATO ir paziņojušas par militārās sadarbības pastiprināšanu ar dalībvalstīm Austrumeiropā, tostarp lielāku skaitu iznīcinātāju gaisa telpas patrulēšanai virs Baltijas valstīm.
Rasmusens sacīja, ka viņš gaida NATO "tālākus soļus" dalībvalstu armiju uzlabošanai Centrālajā un Austrumeiropā.