
19. februārī Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atcēlis no amata Ukrainas bruņoto spēku komandieri ģenerālpulkvedi Vladimiru Zamanu. Tikmēr Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka varasiestāžu izsludinātajā pretterorisma operācijā var tikt iesaistīti bruņoto spēku karavīri.
Ukrainas prezidents atbrīvo no amata bruņoto spēku komandieri; NATO aicina Ukrainas valdību neizmantot armijas spēkus pret protestētājiem
Viņa vietā iecelts līdzšinējais Jūras spēku komandieris admirālis Jurijs Iļjins. Savukārt ģenerālpulkvedis Zamana iecelts par Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietnieku.
Kā to vērtējis viens no opozīcijas līderiem, bijušais aizsardzības ministrs Anatolijs Gricenko, bruņoto spēku komandieris nomainīts "sakarā ar jauniem uzdevumiem".
"Zamanu es labi pazīstu - šis virsnieks nekad nepiekristu pārvērst armijas desantniekus par policistiem, kuriem jāaizsargā nevis sava tauta no ārējiem ienaidniekiem, bet gan vara no savas tautas," Gricenko raksta savā "Facebook" profilā.
"Tāpēc Zamana vairs nekomandē nedz ģenerālštābu, nedz bruņotos spēkus - "jauno uzdevumu" izpildei armijai ir vajadzīgs jauns komandieris. Un tādu arī atraduši - Iļjins būs "Tas, kurš pildīs pavēles". Īpaši jau tāpēc, ka admirālim ir sirsnīgas attiecības ar miljardieri Vadimu Novinski, kas saistīts ar Janukoviču," spriedis opozīcijas deputāts.
Viņš prognozējis, ka ar laiku Zamana tiks atlaists arī no Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietnieka amata.
Šie pārkārtojumi veikti dienā, kad Ukrainas varasiestādes izsludinājušas visā valstī pretterorisma operāciju un paziņojušas, ka tajā var tikt iesaistīti bruņoto spēku karavīri.
Kā teikts Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā, armija ir tiesīga "saskaņā ar Ukrainas likumdošanu lietot ieročus un īpašos līdzekļus", uz laiku ierobežot vai aizliegt transportlīdzekļu un gājēju kustību uz ielām un ceļiem, aizturēt un nogādāt tiesībsargāšanas iestādēs personas, kas izdarījušas likumpārkāpumus vai "veikušas citas darbības", pārmeklēt pilsoņus, viņu personiskās lietas, automašīnas un kravas, pārbaudīt pilsoņu dokumentus un aizturēt identitātes noskaidrošanai personas, kurām dokumentu nav.
Saskaņā ar pretterorisma likumu Aizsardzības ministrijai, militārās pārvaldes iestādēm, bruņoto spēku vienībām "jānodrošina pret teroristiskiem tīkojumiem" bruņoto spēku objekti, šaujamieroči, munīcija, sprāgstvielas un indīgās vielas, norāda ministrija.
Pirms tam Ukrainas Drošības dienesta vadītājs Aleksandrs Jakimenko paziņoja, ka visā valstī sākta pretterorisma operācija, jo "ekstrēmisms un radikālo grupējumu pretlikumīgā darbība reāli apdraud miljoniem Ukrainas pilsoņu dzīvību".
NATO ceturtdien aicinājusi Ukrainas valdību neizmantot armijas spēkus pret protestētājiem, norādot, ka tas varētu nopietni kaitēt Kijevas attiecībām ar NATO.
"Es stingri aicinu Ukrainas valdību atturēties no tālākas vardarbības. Ja iejauksies armija (..), Ukrainas attiecības ar NATO tiksi nopietni sabojātas," paziņojis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Ar līdzīgu aicinājumu iepriekš nācis klajā arī ASV prezidents Baraks Obama.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka situācijas saasināšanās Ukrainā ir satraucoša, un vienīgais krīzes risinājums šajā situācijā ir atgriešanās pie civilizēta dialoga.
Ir nepieciešams tiesisks un demokrātisks pozīcijas un opozīcijas sarunu process. Vajadzības gadījumā jāpiesaista starptautisko starpnieku - Eiropas Savienības (ES), Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Apvienoto Nāciju organizāciju (ANO) - atbalstu.
„Notikumu attīstība Kijevā ir satraucoša, un visām iesaistītajām pusēm ir nekavējoties jāpārtrauc vardarbība, nepieļaujot jaunus cilvēku upurus,” uzsver R. Vējonis.
„Šobrīd ir pēdējais brīdis atgriezties pie dialoga un nešķērsot līniju, pēc kuras atgriešanās pie miermīlīga sarunu procesa vairs nav iespējama.”
„Ir traģiski, ka sadursmju laikā ir cietuši un bojā gājuši cilvēki. Uzskatu, ka vainīgie jāsauc pie pilnas atbildības,” uzskata aizsardzības ministrs.
Ukrainas situācija tiks pārrunāta arī ES aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē, kas notiks 20. februārī Atēnās, kā arī 26.-27. februārī NATO un Ukrainas ministru tikšanās laikā.
Ukrainas prezidenta un opozīcijas līderu tikšanās laikā trešdienas vakarā puses pasludināja pamieru un sarunu procesa sākumu, lai izbeigtu asinsizliešanu, stabilizētu situāciju valstī, kā arī garantētu pilsonisko mieru.
Tomēr šorīt sadursmes Kijevā turpinās. Protestētāji atspieduši milicijas spēkus no Kijevas Neatkarības laukuma un ieņēmuši netālo Oktobra pili.
Protestētāji virzās organizētās kolonnās, savukārt specvienības "Berkut" kaujinieki atkāpjas, raidot asaru gāzes granātas. Protestētāji drošībniekus aktīvi apmētā ar akmeņiem un Molotova kokteiļiem.
Drošības spēkiem daļu Neatkarības laukuma izdevās ieņemt otrdien un naktī uz trešdien notikušajās asiņainajās sadursmēs, kad gāja bojā vismaz 25 cilvēki un simtiem tika ievainoti.