Līdz šai dienai nevienai no Baltijas jūras valstīm nav bijuši nopietni jūras triecienspēki kā, piemēram, kreiseris vai jūras iznīcinātājs, kas varētu veikt triecienus pa sauszemes mērķiem, vienlaicīgi nodrošinot pret-gaisa, pret-virsūdens un pret-zemūdens aizsardzību kuģu kaujas grupai (Maritime Task Group). Vācijas Jūras spēki nākuši klajā ar informāciju, ka plāno būvēt MKS-180 klases kuģus, kas būs daudz lielāki kaujas kuģi par pašreizējām fregatēm. Turklāt tām būtu arī spēja veikt triecienus pa sauszemes mērķiem, vēsta ziņu vietne "Naval Analyses".
Informācija par Vācijas Jūras spēku vēlmi būvēt MKS-180 (no vācu valodas - Mehrzweck Kampf Schiff) klases kuģus, presē izskanēja jau 2019. gadā, liecinot, ka šie kuģi ieplānot daudz vērienīgāki par esošajām fregatēm un spēs veikt triecienus arī pa sauszemes mērķiem (land attack capability).
Līgums par jauno kuģu būvniecību tika noslēgts 2020. gada jūnijā ar Nīderlandes kuģu būvētavu “Damen”, kas būvēs kuģu korpusus, savukārt uzņēmums “Thales” aprīkos kuģus ar integrētu kaujas sistēmu.
Nesen vietnē “Naval Analyses” tika publicēts izvērsts pārskats par gaidāmā kuģa sensoru un ieroču ekipējumu, kas dod iespēju gūt dziļāku ieskatu par jaunā kuģa kaujas spējām un izdarīt dažus secinājumus par nākotnes spēku samēru Baltijas jūrā.
Vācija nav būvējusi šāda izmēra kaujas kuģus kopš 2. pasaules kara. Tas pats ir attiecināms uz Vācijas Jūras spēku kaujas spējām – Vācijai joprojām nav spējas veikt triecienu pa sauszemes mērķiem no jūras platformas. Nākotnē plānots aprīkot 123. tipa fregati ar NSM spārnotajām raķetēm(1), kaut arī šāds bruņojums ir pieejams kopš 1980. gada. Šī iemesla dēļ nopietnu Krievijas Federācijas interesi ir izraisījuši tikai ASV jūras iznīcinātāju un kreiseru ienākšanu Baltijas jūrā, jo šie kuģi ir bruņoti ar "Tomahawk" (2) spārnotajām raķetēm.
Jaunā “MKS-180” jeb 126. tipa fregates ūdens izspaids būs ap 11000 tonnas, lai gan sākotnēji tika ziņots par 9000 tonnu ūdens izspaidu, un tas ir vairāk nekā iepriekš minētajām ASV kuģu klasēm. Jaunā fregate arī būs bruņota ar spārnotajām raķetēm “Naval Strike Missile” (NSM), kas ražotas Norvēģijā un var tikt izmantotas, lai apdraudētu mērķus 185 km attālumā uz sauszemes un jūras, tai skaitā, lai iznīcinātu stratēģiskas nozīmes objektus.
Papildus “MKS-180” būs aprīkots ar pretgaisa aizsardzības raķetēm “Evolved Sea Sparrow Block 2” (ESSM 2), ar kurām iespējams veikt kaujas grupas aizsardzību (area defense).
Noslēgtais līgums paredz četru kuģu būvniecību ar iespēju būvēt vēl divus, un plānots, ka pirmais no sešiem “MKS-180” klases kuģiem būs gatavs 2027. gadā, un tā pieņemšana Vācijas Jūras spēku bruņojumā būtiski uzlabos Vācijas un NATO jūras kaujas spējas pret-gaisa, pret-virsūdens un pret-zemūdens karadarbībās, kā arī spēs radīt taktisko dilemmu Krievijas Federācijas flotei.
Šādu kuģu ienākšana Baltijas jūrā var būtiski ietekmēt Krievijas līdzšinējo politiku attiecībā uz Baltijas flotes modernizāciju, kura nav bijusi tik ātra kā, piemēram, Ziemeļu flotei. Krievijas Baltijas flotes modernizācijas stratēģija līdz šim ir balstījusies uz mazu un lētu platformu attīstību(4), apbruņojot šos kuģus ar spārnotājām raķetēm “Kalibr” kā, piemēram, “Buyan-M” (2 aktīvi kuģi) vai “Karakurt” (3 aktīvi kuģi) klases korvetēm un uzticoties šo raķešu izmantošanai pret virsūdens un sauszemes mērķiem(5).
Paralēli Krievija nav steigusies modernizēt Baltijas floti ar fregates vai jūras iznīcinātāja izmēra kuģiem, paļaujoties (6) uz pret-piekļuves/ teritorijas noliegšanas (A2AD) konceptu, kura pamatā ir uz sauszemes izvietotās ballistiskās un spārnotās raķetes (“S-400” pret-gaisa aizsardzības raķešu sistēma, “Bastion” pret-virsūdens raķešu un “Iskander” ballistisko raķešu sistēmas (7)) un “Kilo” klases zemūdenes (pašreiz viena aktīva zemūdene, bruņota ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”).
Balstoties uz A2AD konceptu un to, ka Baltijas jūras valstis nesteidzas modernizēt savas flotes, Krievijas Federācija ir koncentrējusies uz Ziemeļu un Klusā okeāna flošu atjaunināšanu (Adm. Gorškova un Adm.Grigoroviča klases fregates ir tikušas nozīmētas uz Ziemeļu un Klusā okeāna flotēm), atstājot Baltijas floti pastarīšos.
Kā tieši Krievija reaģēs uz Vācijas jauno kuģu klātbūtni Baltijas jūrā, pašreiz nav iespējams paredzēt, bet, ņemot vērā Krievijas kuģu būves tempus un ar to saistītos tehnoloģiskos izaicinājumus (8), Baltijas flotes modernizācija ar lielākiem un spējīgākiem kaujas kuģiem būs liels izaicinājums Krievijas kuģu būves resoram.
Izmantotie informācijas avoti: