Eiropas parlamenta deputātu grupa vērsusies pie Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas, pieprasot kopīgu Briseles rīcību, lai novērstu draudus Baltijas jūrai tajā nogremdēto konvencionālo un ķīmisko ieroču krājumu dēļ.
"Mēs izsakām savas visdziļākās bažas par draudiem, ko joprojām rada konvencionālo un ķīmisko ieroču krājumi, kuri Baltijas jūras dibenā nogremdēti pēc 2. pasaules kara," vēstulē, Eiropas Parlamenta prezidentei pauž 39 Eiropas Parlamenta locekļi.
Vērsties pie Eiropas Komisijas prezidentes ar kopīgu vēstuli, ko parakstījuši Igaunijas, Polijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas, Dānijas, Vācijas, Zviedrijas, Slovākijas, Spānijas, Horvātijas, Francijas, Austrijas, Nīderlandes un Runāmijas eiroparlamentārieši, aicināja Poliju pārstāvošā Eiropas Parlamenta deputāte Anna Fotjiga (Anna Fotyga).
Šomēnes Ukrainas izlūkdienests brīdināja, ka Krievijas virzītā gāzes vada “Nord Stream 2” ieklāšana Baltijas jūras dzelmē draud skart tur nogremdēto ķīmisko ieroču krājumus netālu no Dānijai piederošās Bornholmas salas.
Lai mazinātu savu risku, Krievija gāzes vada būvniekiem, kuri strādā uz kuģiem, būvējot “Nord Stream 2” cauruļvadu, piegādājusi Atropīnu. Tās ir zāles, ko lieto, lai ārstētu saindēšanos ar nervu aģentiem, kas ir Baltijas jūras dibenā nogremdēto Ķīmisko ieroču sastāvā.
Tomēr risks par iespējamu nejaušu Ķīmisko ieroču krājumu aizskaršanu joprojām ir aktuāls, jo kuģi, kuri nodarbojas ar “Nord Stream 2” cauruļvada būvniecību savā pozīcijā noturas, izmantojot enkurus. Arī tie draud aizķert nogremdētos ieročus, izraisot ekoloģisku katastrofu.
Tiesa savā vēstulē Eiropas Parlamenta deputāti nav uzskaitījuši riskus ķīmisko ieroču izgāztuvēm, kurus varētu izraisīt “Nord Stream 2” izbūve.
Saskaņā ar vēstuli, Eiropas Savienībai šīs problēmas risināšanai būtu jāparedz līdzekļi nākamajā bloka daudzgadu budžetā. Vienlaikus jāizstrādā plāns, kā drošā veidā izcelt ķīmiskos ieročus no Baltijas jūras dzelmes, lai tos efektīvi iznīcinātu.