Aptauja: 90 % Igaunijas iedzīvotāju atbalsta obligāto militāro dienestu

Ārvalstīs
Sargs.lv/ERR.ee
Igaunikas Aizsardzības spēku karavīri mācībās
Foto: Foto: pildid.mil.ee

Sabiedrības atbalsts obligātajam militārajam dienestam Igaunijas bruņotajos spēkos sasniedz 90%, atsaucoties uz Igaunijas Aizsardzības ministriju, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”.  Līdz ar to apmācītie rezerves karavīri paralēli Igaunijas profesionālajam militārajam dienestam veido bruņoto spēku mugurkaulu, jo iepriekš izgājuši astoņu līdz 11 mēnešus ilgu obligāto militāro dienestu un spēju ziņā ir pietuvināmi profesionāliem karavīriem. Turklāt līdz šim arī neesot informācijas par masveida ļaunprātīgu izvairīšanos no šī nepilnu gadu ilgā obligātā militārā dienesta.

Aptaujā 79% iedzīvotāju arī norāda, ka atbalsta šobrīd spēkā esošo profesionālo militāro dienestu jeb Igaunijas Aizsardzības spēkus, norādot – tos stiprina arī daudzie rezerves karavīri, kuri izgājuši obligāto militāro dienestu, kā arī brīvprātīgās organizācijas – Igaunijas Aizsardzības līgas (Kaitseliit) – pārstāvji.

Ņemot vērā Igaunijas valsts izmēru, rezerves militārās iesaukšanas modelim diez vai šobrīd ir labāk alternatīva, raksta “ERR.ee”, atgādinot, ka, piemēram, Latvija  no obligātā militārā dienesta atteicās jau 2007. gadā, savukārt Lietuva 2015. gadā – pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu un sāka kara darbību Austrumukrainā, -  nolēma atkal atgriezties pie daļēja obligāta militāra dienesta.

Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet) norāda – 77% iedzīvotāju uzskata, ka Igaunijai uzbrukuma gadījumā jānodrošina bruņota pretestība, kas nozīmē, ka igauņu vēlme aizstāvēt valsti ir augsta. “Vairāk nekā puse Igaunijas iedzīvotāju atzinuši, ka personīgi ir gatavi aizstāvēt valsti iespējamā uzbrukuma gadījumā,” saka ministrs, un tas esot ļoti labs rādītājs.

Tāpat arī Igaunijas dalība NATO no iedzīvotāju puses tiek atbalstīta, tai skaitā arī NATO karavīru klātbūtne Igaunijā. “NATO loma Igaunijas aizsardzības nodrošināšanā ir ļoti svarīga – 52% aptaujāto tic, ka potenciāla konflikta gadījumā  NATO sniegs tiešu militāru atbalstu, kamēr 45% respondentu uzskata, ka dalība NATO kalpo kā atturēšana un militāru konfliktu vispār var novērst,” saka K. Lānets.

NATO klātbūtnes atbalsta rādītāji ir auguši, un iedzīvotāji atbalsta arī NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misiju, kuras ietvaros daļa sabiedroto iznīcinātāju izvietoti Emari bāzē Igaunijā, bet daļa Šauļu bāzē Lietuvā. Sabiedrība atbalsta arī Igaunijas militārajā Tapas bāzē izvietoto un Apvienotās Karalistes vadīto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, ASV militāro, tai skaitā Gaisa spēku un Speciālo vienību, klātbūtni Igaunijā un regulārās starptautiskās militārās mācības.

65% aptaujāto norāda, ka šādas darbības padara Igauniju drošāku, ņemot vērā kaimiņos esošo Krievijas Federāciju.  Dalība NATO ir abpusēji izdevīga, uzskata Igaunijas aizsardzības ministrs, jo arī Igaunijas Aizsardzības spēku personāls no sabiedrotajiem gūst neatsveramu militāro pieredzi.

Viņš piebilst, ka augusi arī ģimnāzijas vecuma jauniešu gatavība piedalīties aizsardzības aktivitātēs – 63%, salīdzinot ar 54 % pirms gada. Savukārt 81% Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts aizsardzībai ir jābūt nozīmīgai vidusskolas mācību programmas sastāvdaļai arī turpmāk.

Tāpat K. Lānets min, ka pēdējos gados pieaudzis arī sieviešu īpatsvars bruņotajos spēkos un proporcionāli tam – arī sabiedrības atbalsts, kas nu sasniedz jau ap 80%.

Dalies ar šo ziņu