Krievija veidos Jūras kara flotes bāzi Sudānā

Ārvalstīs
Sargs.lv/defensenews.com
Krievija
Foto: Foto: Lev Fedoseyev/TASS/Scanpix

Krievija Sudānā veidos Jūras loģistikas centru un kuģu remontrūpnīcu. To paredz 6.novembrī Krievijas premjera Mihaila Mišustina parakstītais līgums ar Sudānas valdību. Tikmēr ziņas par Krievijas Jūras kara flotes plāniem tikušas izziņotas nesen.

Saskaņā ar vienošanās tekstu, Jūras spēku loģistikas centrs varēs uzņemt līdz pat 300 cilvēku. Šajā skaitā iekļauti gan karavīri, gan civilie darbinieki. Savukārt pati bāze varēs uzņemt līdz četriem karakuģiem, tostarp tādus, kurus darbina kodolreaktors.

Līgums paredz, ka Sudānas valdība Krieviju nodrošinās ar nepieciešamo infrastruktūru un bāzei nepieciešamo teritoriju, par ko netiks iekasēta jebkāda veida samaksa.

Caur jauno bāzi Krievijai būs atļauts “pārvietot jebkāda veida militāro aprīkojumu, munīciju vai citus materiālus,” teikts abu pušu parakstītajā līgumā. Jūras spēku loģistikas centrā darbosies Krievijas jurisdikcija, savukārt pats līgums parakstīts uz 25 gadu termiņu, ar iespēju to pagarināt vēl uz 10 gadiem.

Sudānā izvietotais Krievijas Jūras spēku loģistikas centrs būs pirmā Krievijas militārā bāze Āfrikā kopš Padomju savienības sabrukuma. Līdz tam PSRS rīcībā bija līdzīga bāze Somālijā.

Krievijas centieni izveidot pastāvīgu Jūras spēku bāzi Āfrikas kontinentā aizsākās pirms pāris gadiem. Sākotnēji tika izskatīta iespēja to veidot Džibuti, kurā bāzes jau atrodas Ķīnas un ASV Jūras spēkiem. Tomēr sarunas ar šo valsti izgāzās, raksta “Defensenews.com”, atsaucoties uz labi informētiem, bet anonīmiem avotiem.

Pagaidām gan nav zināms cik daudz Krievijas nodokļu maksātājiem izmaksās jaunās bāzes izveide. Saskaņā ar laikraksta “Ņezavisimaja Gazeta” aplēsēm, Krievija ik gadu Sīrijā esošās Tartusas bāzes attīstībā iegulda 41,5 miljonus ASV dolāru. Tur padomju laika Jūras spēku loģistikas centrs tika pārveidots par pastāvīgu bāzi drīz pēc tam, kad Krievija kā viens no dalībniekiem iesaistījās Sīrijas pilsoņkarā Sīrijas diktatora Bašara al Asada spēku pusē.

Kā Krievijas valsts ziņu aģentūrai TASS norādījis Krievijas aizsardības apskatnieks Dmitrijs Kitovkins, “šādi Krievija atgriežas pasaules okeānos”. Krievijas kodolkreiseru apkalpes šāda veida centru varēs izmantot kā atpūtas vietu savam personālam.

“Tas nozīmē, ka Krievijas jūrniekiem no Ziemeļu un Baltijas jūras flotēm vairs nevajadzēs veikt  ilgstošus un nogurdinošus pārbraucienus Indijas okeānā,” viņš norāda.

Sarunas par iespējamo Krievijas Jūras kara flotes loģistikas centra izveidi Sudānā aktivizējās pēc Sudānas prezidenta Omāra Hasana Ahmada Al Bašira (Hassan Ahmad al-Bashir) vizītes Maskavā 2017. gadā.

Par spīti 2019. gadā Sudānā notikušajam valsts apvērsumam un al-Bašira gāšanai no varas, Krievija turpināja sarunas ar de facto  pie varas esošo līderi – ģenrālleitnantu Abdelu Fatahu Abdelrahmanu al-Burhanu (Abdel Fattah Abdelrahman al-Burhan).

Dalies ar šo ziņu