Tūkstošiem Maskavas iedzīvotājus saņem nepamatotus sodus no koronavīrusa izsekošanas lietotnes

Ārvalstīs
Sargs.lv/ Stars and Stripes
Maskava
Foto: Foto: AP/Scanpix

Tāpat kā daudzviet pasaulē, arī Maskavā, Krievijā izstrādāta mobilā lietotne, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību. Pilsētas varasiestādes noteikušas - ikvienam pilsētas iedzīvotājam, kuram novēroti Covid-19 simptomi un jāievēro pašizolācija, jālejuplādē aplikācija, kas uzrauga, vai patiesi cilvēks atrodas mājās. Ja aplikācija konstatē pārkāpumu, tad pašvaldība pieprasa soda naudu, tomēr daudzi Maskavas iedzīvotāji sūdzas, ka lietotne nestrādā un nauda tiek iekasēta negodīgi, vēsta ASV izdevums “Stars and Stripes”.

Sociālās uzraudzības lietotne izseko lietotājus, izmantojot GPS, un nosūta tiem nejaušus paziņojumus, pieprasot pašbildi jeb selfiju, lai pārbaudītu, ka persona patiesi atrodas mājās. Ja konstatēts, ka cilvēks devies prom no mājām vai nav sagādājis fotogrāfiju, viņam pašvaldība piemēro soda naudu aptuveni 56 dolāru apmērā.

Tūkstošiem Maskavas iedzīvotāju sūdzas par nepatiesi piespriestiem sodiem koronavīrusa izsekošanas aplikācijas dēļ. Nedaudz vairāk nekā mēneša laikā iestādes piešķīrušas apmēram 54 000 sodus, kuru kopsumma ir trīs miljoni ASV dolāru, kas iekasēti no teju 70 000 reģistrētajiem lietotājiem, vēsta medijs.

Savukārt varas iestādes uzstāj, ka sodanaudas bijušas pamatotas, un tās izsniegtas tiem, kuri vairākkārt pārkāpuši karantīnas noteikumus. Taču lietotnes lietotāji apgalvo, ka tai ir trūkumi - dažkārt tā nakts vidū pieprasa selfijus, piebilstot, ka soda naudas pieprasītas patvaļīgi.

Kad medmāsa Marija Aleksejeva darbā inficējās ar koronavīrusu, viņa izolējusies mājās un ievērojusi Maskavas varas iestāžu izstrādātos noteikumus: viņa regulāri sazinājās ar ārstiem, neizgāja no sava dzīvokļa un lejupielādēja viedtālruņu aplikāciju, kas bija nepieciešama pilsētai, lai uzraudzītu karantīnā esošos pacientus. Taču drīz vien programma kļuvusi par M. Aleksejevas murgu – lietotne pārstājusi strādāt ikreiz, kad viņa mēģinājusi uzņemt foto. Tā viņa dienām ilgi cīnījusies ar programmatūru. Dažreiz stundām ilgi programma apturēta tehniskā atbalsta dēļ. Kad karantīna beigusies, viņa atklājusi, ka sakrājušies 11 sodi 620 dolāru apmērā, stāstīts ziņu portālā.

“Sods ir lielāks, nekā mana ikmēneša alga. Man šī karantīna bijusi ļoti grūta, un tagad man ir jātiek galā arī ar šo, ” sacījusi M. Aleksejeva.

Maskava ir visvairāk no pandēmijas cietusī pilsēta Krievijā – pilsētā fiksēti gandrīz puse no vairāk nekā 414 000 saslimšanas gadījumiem valstī. Tā kā 12 miljonu iedzīvotāju pilsētai bija grūti ierobežot slimības uzliesmojumu, tā izmantoja tehnoloģiju, kas nu jau izpelnījusies plašu kritiku.

Pēc tam, kad februārī tika ziņots par diviem vīrusa gadījumiem, mērs Sergejs Sobjaņins pilnvaroja sejas atpazīšanas programmatūru, lai izsekotu Ķīnas pilsoņus galvaspilsētā, iemantojot sūdzības no cilvēktiesību aizsardzības tiesību grupām. Savukārt, kad pilsēta aprīlī ieviesa digitālās caurlaides piepilsētu iedzīvotājiem, metro stacijās izveidojās cieši sablīvēti pūļi, kad policija katram individuāli pārbaudīja viedtālruņus.

Image
Maskava
Foto: Foto: AP/Scanpix
Foto: AP/Scanpix

Taču joprojām lielākās sūdzības vērstas uz sociālās uzraudzības lietotni, kas tika ieviesta aprīļa sākumā un bija obligāta visiem, kuri inficējušies ar vīrusu vai bija aizdomas par tā esamību. Pacientiem bija jāparaksta veidlapa, kas prasīja instalēt lietotni kā daļu no karantīnas ievērošanas apstiprinājuma. Pacienti arī apgalvo, ka viņiem nav paziņots, kā lietot lietotni vai kādas darbības izraisīs soda naudas.

Grigorijam Saharovam, kurš pašizolējās pēc nedēļas slimnīcā ar koronavīrusa izraisītu pneimoniju, tika piešķirti seši sodi 336 dolāru apmērā. Divus divi sodi piešķirti par laiku, kad viņš vēl atradies slimnīcā. Tāpat G. Saharovs apgalvo - programmu viņš instalējis tikai pēc izrakstīšanas no ārstniecības iestāde.

“Man nav iebildumu maksāt soda naudu par kaut ko, ko es izdarīju, bet es nesaprotu, par ko es šeit maksāju,” norādījis G. Saharovs.

Savukārt Svetlana Bistrova, kura atradās pašizolācijā gripai līdzīgu simptomu dēļ, aplikāciju neinstalēja. Viņa teica, ka ārsti viņai nav teikuši, ka tas jādara, un viņa nebija ievērojusi nevienu punktu, kas liktu viņai izmantot programmu, parakstot karantīnas ievērošanas veidlapu.

Pēc divu nedēļu ilgas stingras pašizolēšanās, S. Bistrova konstatēja, ka viņa ir sodīta četras reizes 224 dolāru apmērā. Viens sods bijis par programmas neinstalēšanu, savukārt divi – par to, ka esot atradusies ārpus mājvietas, savukārt ceturtais, ka pati nav ziņojusi par saviem pārkāpumiem. “ Tas, ka saņēmu sodu par to, ka neinstalēju aplikāciju – saprotami. Bet kā gan lietotne, ko nekad neesmu instalējusi, var mani izsekot,” sacījusi S. Bistrova.

Medijs norāda, ka par lietotni līdz maija beigām varasiestādēs saņemtas vairāk nekā 2500 sūdzību, apstrīdot piespriestos sodus. Tāpat iesniegtas vairāk nekā 200 tiesas prāvas. Savukārt trīs tiešsaistes lūgumraksti, kuros pieprasīts atcelt lietotni, saņēma vairāk nekā 94000 parakstu.

Eiropas un Centrālāzijas Cilvēktiesību uzraudzības iestādes pārstāve un Vidusāzijas grupas līdzgaitniece Taņja Lokšina norādījusi, ka starp daudzām valstīm, kurās izmanto līdzīgas vīrusa izsekošanas aplikācijas, par nevienu nav saņemts tik daudz sūdzību, kā par šo lietotni. “Situācija ir absurda. Tā vietā, lai ierobežotu epidēmiju, tā patiesībā kalpo, lai sodītu likumus ievērojošus pilsoņus, kuri patiešām mēģina ievērot noteikumus,” sacījusi T. Loškina.

Eiropas un Centrālāzijas cilvēktiesību uzraudzības iestāde “Human Rights Watch” 21. maijā aicināja Maskavas varas iestādes likvidēt lietotni, atzīmējot, ka papildus patvaļīgajiem sodiem sociālā uzraudzības lietotne pārkāpj lietotāju privātumu, piekļūstot viņu atrašanās vietai, zvaniem, kamerai, tīkla informācijai un citiem datiem.

Krievijas Prezidenta Cilvēktiesību padome šo nostāju atbalstījusi, mudinot amatpersonas atcelt visus sodus. Tomēr mēra štāba priekšnieka vietnieks Aleksejs Nemerjuks sacījis, ka amnestijas nebūs, norādot, ka ir speciāla sistēma, kas apstrīd uzliktās soda naudas.

Protesta tiesiskās palīdzības grupas pārstāvis Leonīds Solovjovs, kurš strādā ar vairāk nekā 100 cilvēkiem norādījis, ka, lai apstrīdētu sodu, lietotājiem ir jāsniedz pierādījums, ka viņi nav darījuši neko sliktu, un tas ir grūti, bet varas iestādes sodu piemērošanas gadījumos informāciju ņem no lietotnes. “Daži sodi patiešām tiek noraidīti, bet tikai visbriesmīgākajos gadījumos,” sacījis L. Solovjovs.

Savukārt Maskavas dome paziņojusi, ka netiks iekasēti 468 sodi, kas piespriesti par bildes neuzņemšanu, jo aplikācija šos pieprasījumus izteikusi nakts vidū.

Citā skaļu rezonansi ieguvušo sodu lietā bijusi iesaistīta veselības stāvokļa dēļ pie gultas piekaltā profesore Irīna Karabulatova, kura gadu nav pametusi savu dzīvokli, bet saņēmusi divas soda naudas par aplikācijas neuzstādīšanu. Pēc tam, kad viņas stāsts ieguva valsts mediju uzmanību, soda naudas tika atceltas un amatpersonas atvainojās. “Viņi atcēla manu soda naudu, jo žurnālisti iestājās par mani, bet, kas notiks ar citiem, ir liels jautājums,” stāstījusi I. Karabulatovu.

Par soda naudas atcelšanu ziņas saņēmis arī G. Saharovs. Tāpat arī ar medmāsu M. Aleksejevu sazinājušās amatpersonas , kuras solīja atcelt visas soda naudas, ziņo “Stars and Stripes”.

Dalies ar šo ziņu