Aktuāli

Krievija okupēto Krimu pārvērtusi par uzbrukuma placdarmu

Ārvalstīs
Sargs.lv/Warsaw Institute
Image
Krima
Foto: ITAR-TASS/Scanpix

Maskavas veiktā Ukrainai piederošās Krimas aneksija pavērusi ceļu Krievijas militāro spēju nostiprināšanai Melnajā jūrā. Kremlis no Melnās jūras reģiona ne tikai ir izstūmusi Ukrainu, bet nodrošinājis iespēju tajā pārbaudīt savas jaunākās raķetes. To darot, Maskava radījusi draudus ne tikai NATO dalībvalstīm Balkānos, bet arī ielikusi pamatus tālākai iespējamai ofensīvai Vidusjūrā, raksta Polijas domnīca “Warsaw Institute”.

28.maijā Krievijas Jūras spēku desantkuģi “Azov”, “Saratov” un “Novočerkassk” Melnajā jūrā aizvadīja mācības, kuru scenārijs iekļāva gan krasta teritorijas apšaudi, gan jūras desanta izsēdināšanu.

Pirmajā mācību fāzē tika aizvadītas pretgaisa aizsardzības mācības, kurās piedalījās Krievijas jūras aviācija. Tālāk mācību gaitā kuģu apkalpes veica šaušanu pa mērķiem krastā, kā arī tajā izsēdināja karavīrus un tehniku.

Iespējams, tieši šīs mācības piesaistīja ASV jūras izlūkošanas un patruļas lidmašīnu P-8A “Poseidon” uzmanību. Tā divas stundas lidoja sešu līdz septiņu kilometru augstumā un apmēram 80 kilometru attālumā no Krievijas anektētās Krimas pussalas. Tiesa, pirms šī lidmašīna vēl bija ieradusies virs Melnās jūras, to virs Vidusjūras pārtvēra Krievijas iznīcinātāji Su-35, veicot bīstamus manevrus un pārkāpjot starptautiskās lidojumu drošības prasības.

“Warsaw Institute” norāda, ka šāda veida mācības ir kārtējais Krievijas spertais solis, saasinot drošības situāciju Melnās jūras reģionā. Šīs mācības domnīcas eksperti salīdzina ar 23.maijā aizvadītajiem manevriem, kuros Krievijas zemūdenes “Rostov na Donu” un “Kolpino”, kas ir bruņotas ar tālās darbības spārnotajām raķetēm “Kalibr”, veica raķešu šaušanas izmēģinājumus. Tiesa, kaujas galviņu vietā raķetēs bija iemontētas lidojuma mērierīces. Šobrīd Krievijas Melnās jūras flotē ir sešas “Varšavjanka” klases zemūdenes, kuras spēj nest šādu bruņojumu.

Kā uzskata domnīcas eksperti, nesenās mācības skaidri pierāda Krimas pussalas militāro nozīmi Krievijas bruņotajos spēku doktrīnā. Gan pašai pussalai, gan tajā izvietotajiem bruņotajiem spēkiem vairs nav aizsardzības raksturs. Tā vietā Krievija meklē veidus, kā šo teritoriju padarīt par sava veida cietoksni uzbrukuma operācijām.

Šā gada martā Krievijas bruņotie spēki paziņoja, ka Melnās jūras flote saņems jaunās projekta 22350 raķešu fregates. Uz tām iespējams uzstādīt, gan “Kalibr” gan “Tsirkon” raķetes. Pagaidām gan vienīgā šīs klases fregate, kas nodota Krievijas Jūras spēkiem ir “Admirālis Gorškovs”. Otrā  - “Admirālis Kasatonovs” veic izmēģinājumus pirms nodošanas ekspluatācijā, savukārt vēl divas šī tipa fregates tiek būvētas. Tās Krievijas bruņoto spēku rīcībā plānots nodot tuvāko divu gadu laikā. Paredzams, ka šie kuģi tiks izvietoti Sevastopolē – Krievijas okupētajā Krimā.

Eksperti uzskata, ka šādu kuģu klātbūtne var būtiski mainīt spēku samēru Melnajā jūrā. Šādu Krievijas rīcību “Warsaw Institute” saista ar ASV pretraķešu sistēmas infrastruktūras attīstību Rumānijā.

Dalies ar šo ziņu