SAB: Krievijas sabiedrības apmierinātība ar valsts varu šobrīd atrodas zemākajā punktā

Ārvalstīs
Sargs.lv
Krievija
Foto: Foto: AFP/Scanpix

Krievijas sabiedrības apmierinātība ar prezidentu Vladimiru Putinu, valdību un varu kopumā ir noslīdējusi līdz zemākajam punktam pēdējo gadu laikā, ko galvenokārt izraisījusi ilgstošā sociālekonomiskā krīze Krievijā. Turklāt neapmierinātība rezultējās arī straujā protesta akciju skaita pieaugumā, 2019. gada pārskatā sadaļā par Krievijas iekšpolitiku norāda Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

2019. gadā Krievijā notika gandrīz divi tūkstoši dažāda veida protesta akciju, kas ir par aptuveni ceturtdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākā daļa protesta akciju bija saistītas ar sociāli ekonomiskām un ekoloģiskām problēmām, secina SAB.

Tomēr neapmierinātības pieaugums un plašās ar vēlēšanām saistītās protesta akcijas 2019. gada jūlijā un augustā gan neveicināja Krievijas iedzīvotāju vēlmi paust savu politisko nostāju. Vēlētāju aktivitāte rudenī aizvadītājās reģionālajās vēlēšanās bija tikpat zema, kā citus gadus

Krievijas iedzīvotāju vairākums joprojām ir politiski apātisks, un netic, ka spēj ietekmēt valsts politiku. Režīmam šāda situācija kopumā ir izdevīga, jo tas neuzskata valsts iedzīvotājus par politikas subjektu. Tomēr, tā kā režīmam ir nepieciešams vismaz formāls sabiedrības akcepts, lai leģitimizētu tā diktēto politisko procesu, vēlēšanas Krievijā arvien vairāk atgādina teātri bez intrigas un ar zināmām beigām, norāda SAB.

Tāpat aizvadītajā gadā turpināja pasliktināties cilvēktiesību situācija Krievijā. 2019. gadā pieņemtās likuma normas arvien vairāk ierobežo iespēju brīvi paust viedokli, it īpaši attiecībā pret V. Putinu un citām režīma augstākajām amatpersonām. Piemēram, pusgada laikā kopš normas ieviešanas, par varas apvainošanu bija uzsāktas 45 administratīvās lietvedības, no tām 78 % gadījumu – tieši par V. Putina apvainošanu. Varas spiediena rezultātā slēgtas arī vairākas cilvēktiesību organizācijas. Tajā pašā laikā pat piesardzīgas aplēses liecina, ka Krievijā ir aptuveni 300 politieslodzītie. Jau iepriekš minētā žurnālista Ivana Golunova lieta izgaismoja, cik represīva ir Krievijas tiesībsargājošā sistēma – tiesā tiek attaisnots mazāk par procentu no ierosinātajām krimināllietām.

Tajā pašā laikā 2019. gadā Krievijas politiski aktīvākā sabiedrības daļa vairākas reizes spēja konsolidēties un panākt atsevišķu varas lēmumu atcelšanu vai mīkstināšanu. Tā tas notika gan I. Golunova nelikumīgā aresta atcelšanas gadījumā, gan panākot, ka atceļ plānus būvēt jaunu Krievu pareizticīgo baznīcas dievnamu Jekaterinburgas centrā, gan arī panākot mīkstākus sodus vairākiem Maskavas protesta akciju dalībniekiem. Tomēr notikušais drīzāk jāvērtē kā izņēmums nevis jauna tendence. Lēmumi šādos gadījumos primāri ir atkarīgi no iesaistīto pušu ietekmes un potenciālajiem riskiem režīmam, norāda SAB.

Kopumā Putina režīmam nākotnē ir lieli izaicinājumi, jo būs jāvelta lielākas pūles, lai nodrošinātu iekšpolitisko procesu norisi atbilstoši tā interesēm. To nosaka gan nevēlamie sociāli ekonomiskie apstākļi, gan pieaugošā vēlme pēc pārmaiņām daļā sabiedrības.

Pieļaujams, ka atsevišķos gadījumos režīma rīcība kļūs piesardzīgāka un jutīgos jautājumos tas izvairīsies no atklātas konfrontācijas ar sabiedrību.

Tomēr Satversmes aizsardzības birojs paredz – arī turpmāk Krievijas iekšpolitisko vidi raksturos arvien pieaugoši režīma mēģinājumi kontrolēt sabiedriskos procesus un norises internetā. Pieaugs arī dažādi iedzīvotāju rīcības un izpausmes ierobežojumi.

Dalies ar šo ziņu