Pret Poliju tiek veikti dezinformācijas uzbrukumi

Ārvalstīs
Sargs.lv/Stars and Stripes
Polija
Foto: Foto: imago/Xinhua/Scanpix

Polijas valdības amatpersonas apgalvo, ka valsts ir lielas dezinformācijas operācijas upuris. Operācija, kas ir ļoti līdzīga citām Krievijas dezinformācijas kampaņām, ir veikta ar mērķi vājināt Polijas un Amerikas Savienoto Valstu aliansi.

Valsts drošības dienesta preses sekretārs Staņislavs Zarins (Stanislaw Zaryn) sestdien sacīja, ka Polija turpina izmeklēšanu, tomēr pašlaik vēl trūkst pierādījumi, lai pateiktu ar pārliecību, ka uzbrukumu vadīja Krievija. Viņš piebilda, ka uzbrukumam ir ļoti lielas līdzības ar visām iepriekšējām Kremļa vadītajām kampaņām.

“Polija jau gadiem ilgi ir bijusi Krievijas propagandas mērķis,” pavēstīja S. Zarins savā paziņojumā medijiem. “Pēdējā laikā šāda veida uzbrukumi notiek daudz biežāk un intensīvāk.”

S. Zarins kā piemēru vietnē “Twitter” aprakstīja kiberuzbrukumu Varšavas Kara pētījumu institūta mājaslapai. Institūts ir svarīga aizsardzības akadēmija, kurā tiek apmācīti Polijas virsnieki.

Viņš sacīja, ka kiberuzbrukuma laikā tika publicēta viltus vēstule skolas rektora vārdā, kas aicināja Polijas karavīrus cīnīties pret “amerikāņu okupāciju”.

Vēstules ietekmi pastiprināja fakts, ka par to samērā plaši tika ziņots medijos, arī tādos, kas jau iepriekš bija pazīstami ar viltus ziņu atbalstīšanu un izplatīšanu.

“Vēstules saturs sakrita ar Krievijas propagandas izplatīto informāciju, kuras mērķis ir veicināt Polijas neuzticību Amerikas Savienotajām Valstīm,” rakstīja S. Zarins.

Krievijas amatpersonas šo incidentu nekomentēja. Pagātnē Krievijas valdība vienmēr aktīvi noliegusi jebkādu iesaisti dezinformācijas kampaņās.

S. Zarins sacīja, ka Polijas varas iestādes uzskata, ka uzbrukumu mērķis ir radīt informatīvu haosu, graut Polijas karavīru morāli un atbalstīt antiamerikānisko nostāju valstī.

Viņš arī apgalvoja, ka Kremlis cenšas izmantot koronavīrusa krīzi, lai panāktu rietumu valstu sankciju atcelšanu, kas tika noteiktas pret Krieviju, pēc tās agresīvās militārās iesaistes Ukrainā. Viņš skaidroja, ka Kremlis īpaši aktīvi vēršas pret Poliju, jo valsts ir viena no lielākajām sankciju atbalstītājām.

ASV karavīri tika nosūtīti uz Poliju un citām NATO Austrumeiropas valstīm pēc tam, kad Krievija 2014. gadā okupēja Krimas pussalu Ukrainā un atbalstīja separātistus Ukrainas austrumos. ASV mērķis bija stabilizēt reģionu. ASV karaspēka ierašanos ļoti pozitīvi novērtēja lielākā daļa Polijas sabiedrības un politiķu.

Dalies ar šo ziņu