Merkeles partija apspriež obligātā militārā dienesta atjaunošanu Vācijā

Ārvalstīs
Sargs.lv/DW.com
Image
Vācija
Foto: DoD photo by D. Myles Cullen

Sekojot vairāku Eiropas valstu piemēram, arī Vācijas kristīgo demokrātu apvienība sākusi apspriest obligātā militārā dienesta ieviešanu valstī, informē Vācijas sabiedriskā medija “Deutsche Welle” portāls DW.com.

Vācijas aizsardzības ministre Annegrēte Krampa-Karenbauere (Annegret Kramp-Karrenbauer) ļoti uzmanīgi, tomēr spējusi Vācijas valdībā uzsākt debates par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Viņa piebilda, ka, viesojoties pie bruņoto spēku karavīriem, saņēmusi lielu atbalstu obligātā militārā dienesta ieviešanai.

DW.com vēsta, ka diskusijas par obligāto militāro dienestu Kristīgie demokrāti uzsākuši, pieaicinot arī jomas ekspertus. Diskusijās tiek apspriests jautājums, vai vienu gadu ilgs militārais dienests būtu jāatjauno iesaucot jauniešus, kas tikko pabeiguši vidusskolu.

Vācijā obligātais militārais dienests tika atcelts 2011. gadā, par pamatu šādam lēmumam nosaucot vēlmi bruņotos spēkus padarīt profesionālākus. Tomēr kopš tā laika bruņoto spēku vadība ne visai veiksmīgi spējusi pārliecināt Vācijas jauniešus par iespējamu militāro karjeru, norāda DW.com.

Šobrīd A. Krampa-Karenbauere jaunajai paaudzei militāro karjeru cenšas ieteikt tieši izteiktā sociālā atbalsta dēļ, kuru potenciālie karavīri saņemtu, uzsākot un turpinot karjeru bruņotajos spēkos. “Manuprāt, tam būtu jābūt pilsoniskam pienākumam – ziedot daļu sevis savai valstij un sabiedrībai,” uzsver Vācijas aizsardzības ministre. Viņa gan papildus norādījusi, ka militārā dienesta alternatīva varētu būt arī darbs aprūpes namos vai ugunsdzēsēju depo.

Šāds A. Krampas-Karenbaueres izteikums gan nesakrīt ar citu Eiropas valstu izvirzītajiem mērķiem, kāpēc veidot obligāto militāro dienestu, norāda DW.com.

Tā, piemēram, Lietuvas valdība 2015. gadā izlēma par labu obligātā militārā dienesta atjaunošanai, tādējādi atbildot uz Krievijas agresiju Ukrainas austrumos. Šobrīd Lietuvas pilsoņiem – vīriešiem, kas izvēlēti pēc nejaušība principa, jāpiedalās deviņu mēnešu ilgās obligātā militārā dienesta apmācībās. Lietuvas politikas jomas komentētājs Vitauts Bruveris (Vytautas Bruveris) DW.com norādījis, ka vairākums valsts iedzīvotāju ar obligātā militārā dienesta atjaunošanu bijuši apmierināti.

“Lietuvas publiskajā telpā kā galvenā problēma figurēja tieši Krievijas agresija. Līdz ar to atsevišķi bruņoto spēku pārstāvji pat norādījuši, ka obligātajā militārajā dienestā būtu jāiesauc arī Lietuvas sievietes,” sacīja V. Bruveris.

Tāpat arī Zviedrija 2017. gadā, pēc septiņu gadu pārtraukuma, atjaunoja obligāto militāro dienestu. Zviedrijas iemesls – iespējamā nedrošība Baltijas reģionā un tā apkārtnē, norāda DW.com. Jāpiebilst gan, ka Zviedrijas bruņotie spēki obligātajā militārajā dienestā plānojuši pagaidām iesaukt tikai aptuveni 4% no visiem attiecīgā vecuma pilsoņiem gadā. Iesauktajiem Zviedrijā ir pieejama arī izvēle – dienēt bruņotajos spēkos vai kādā citā, ar civilo sektoru saistītā dienestā, piebilst portāls.

Arī Francijā pēc 25 gadu pārtraukuma atjaunots obligātais militārais dienests. Portāls DW.com tomēr uzsver - to, vai dienēt katrs jaunietis var izvēlēties pats. “Šobrīd galvenais uzdevums militārajam dienestam ir pēc iespējas vairāk jaunu cilvēku apmācīt iespējamiem gadījumiem, kad jāspēj novērst potenciāls terorakts,” norāda Francijas aizsardzības nozares analītiķis Īans Seintpjērs (Yan St-Pierre). “Uzdevums ir izglītot rezerves personālu, kas spētu šādos gadījumos sadalīt slogu un atvieglot Francijas policijas un militārā personāla darbu.”

Debates par obligātā militārā dienesta atjaunošanu Vācijā šobrīd vēl ir izteiktā strīdu līmenī, jo tā ievešanai būtu jāgroza arī valsts konstitūcija, par kuru jānobalso divām trešdaļām parlamenta. Taču šobrīd vienīgie idejas atbalstītāji ir labējie “Alternatīva Vācijai” (Alternative für Deutschland) un Kristīgo Demokrātu apvienība (Christlich Demokratische Union), kas kopā rezultējas ar vien 337 no 709 balsīm Vācijas Bundestāgā, informē DW.com.

Dalies ar šo ziņu