Ģenerālis Krišjānis Berķis

Vienības un personības
Materiāla sagatavošanā izmantoti fragmenti no Riharda Treijas grāmatas ”Latvijas ģenerāļi(1918 – 1940)”
050EDCAC87B346FE9BA97D9E18094056.jpg

Krišjānis Berķis ir dzimis 1884.gada 26.aprīlī Bauskas rajona Īslīces pagasta Bērzukrogā septiņu bērnu ģimenē. Pabeidzis Kaucmindes pagasta skolu, viņš turpina mācības Bauskas pilsētas skolā. Pēc skolas beigšanas viņš izšķiras par labu militārajai karjerai, un 1903.gadā iestājas Viļņas junkurskolā, kurā mācās līdz 1906.gada martam. Pēc junkurskolas pabeigšanas seko astoņu gadu dienests Somijā, šeit arī iepazīstas ar savu nākamo sievu Hilmu Lehtoneni. Sākoties Pirmajam pasaules karam, k.Berķis cīnās Austrumprūsijā Karpatos un Galīcijā, par izrādīto drosmi tiek apglabāts ar trim Svētās Annas, diviem Svētā Staņislava, Svētā Vladimira un vienu Svētā Jura krustu. 1917. gada jūnijā K.Berķim beidzot izdodas pievienoties latviešu strēlniekiem, un viņš kļūst par 6.Tukuma latviešu strēlnieku pulka 1.bataljona komandieri, bet vēlāk arī par pulka komandieri. Pēc lielinieku oktobra apvērsuma 1917.novembrī viņš šā paša gada decembrī dodas uz Somiju pie ģimenes.

Ģenerālis Krišjānis Berķis

1918.gada 18.novembrī tiek proklamēta Latvijas Republika, un 1919.gada pavasarī K.Berķis atgriežas dzimtenē, lai palīdzētu nosargāt jauno valsti. K.Berķis pievienojas Latvijas armijai, un tūlīt pat viņam tiek uzticēts saformēt un komandēt 1.Valmieras kājnieku pulka rezerves bataljonu. Divu mēnešu laikā bataljons sasniedz pulka lielumu, un maijā tiek izveidots 2.Cēsu kājnieku pulks, par kura komandieri ieceļ K.Berķi. Tas K.Berķa vadībā kopā ar igauņu karaspēku iznes 1919.gada jūnija Cēsu kauju smagumu. Pēc uzvaras Cēsu kaujās 2.Cēsu kājnieku pulks piedalās pretinieka vajāšanā un Mazās Juglas pozīciju aizstāvībā, kas beidzas 3.jūlijā, kad tiek noslēgts Strazdumuižas pamiers. 1919.gada augustā K.Berķis saņem jaunu uzdevumu – saformēt 3.Latgales divīziju un būt par tās komandieri. K.Berķis piedalās visās 1919.gada rudens Rīgas aizstāvēšanas un atbrīvošanas kaujās, par kaujas nopelniem viņu paaugstina par pulkvedi. Pēc Rīgas atbrīvošanas no Bermonta karaspēka seko dalība Latgales atbrīvošanā. Par gūtajām uzvarām brīvības cīņās K.Berķis tiek apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni, bet vēlāk arī ar ordeņa I un II šķiru un kopā ar ģenerāli Jāni Balodi ir vienīgie, kas saņēmuši visas šī ordeņa šķiras.

Pēc uzvarētajām brīvības cīņām K.Berķis turpina komandēt 3.Latgales kājnieku divīziju. 1925.gadā viņu paaugstina par ģenerāli. 1933.gada oktobrī - pēc 14 gadu ilgas Latgales divīzijas komandēšanas - viņu pārvieto uz armijas štābu. Iespējams, ka darbs tā administratīvajā darbā bija paredzēta kā sagatavošanās kļūšanai par 2.Vidzemes divīzijas komandieri un vienlaikus Rīgas garnizona priekšnieku. 

1934.gada 14.novembrī, nomainot Mārtiņu Peniķi, K.Berķis kļūst par Latvijas armijas komandieri. K.Berķim atrodoties armijas komandiera amatā, tiek izstrādāti vairāki jauni reglamenti, noteikumi un instrukcijas, piemēram, „Kaujas un lauka dienesta reglaments”, „Kājnieku apmācības reglaments”, „Šaušanas apmācības reglaments”. K.Berķis daudz dara, lai attīstītu militāro sadarbību ar Igauniju, Lietuvu, Somiju un Poliju.

1940.gada aprīlī Kārlis Ulmanis atbrīvo Jāni Balodi no kara ministra pienākumu pildīšanas un ministra portfeli uztic K.Berķim, kurš vienlaikus saglabā arī Latvijas armijas komandiera amatu. 1940.gada 30.aprīlī tiek pieņemts jaunais un apjomīgais aizsardzības likums, kas 1940.gada jūnijā, padomju karaspēkam okupējot Latviju, diemžēl netiek pielietots.

Pēc Latvijas okupācijas - 1940.gada 21.jūnijā - par kara ministru ieceļ ģenerāli Robertu Dambīti, bet par armijas komandieri – ģenerāli Robertu Kļaviņu. K.Berķis zaudē abus amatus un no dienesta tiek atvaļināts. Baidīdamies no represijām, viņš dodas uz Somiju, taču dēla aicināts drīz atgriežas Latvijā. Mēģinādams atkārtoti doties uz Somiju, 1940.gada jūlijā viņš tiek apcietināts un kopā ar ģimeni izsūtīts uz Maskavu, bet pēc tam uz Molotovu, kur, sākoties Otrajam pasaules karam, viņš tiek turēts ieslodzījumā cietumā. Krišjānis Berķis mirst Molotovas cietuma slimnīcā 1942.gada 27.jūlijā 57 gadu vecumā.

Dalies ar šo ziņu