Augusta vētras laikā vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 telefonijas darbība netika pārtraukta, tomēr atsevišķiem zvanītājiem atbildi nācās gaidīt līdz divām minūtēm. Savukārt daļa zvanu kontaktu centru nesasniedza mobilo sakaru nepieejamības dēļ, portāla “Sargs.lv” podkāstā “Droši ir zināt” skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis.
Baltmanis norādīja, ka sūdzības par grūtībām sazvanīt 112 jāvērtē, nošķirot divas situācijas. Vienā gadījumā zvans sasniedz kontaktu centru, bet liela ienākošo zvanu skaita dēļ atbilde jāgaida ilgāk. Otrā gadījumā zvans līdz 112 sistēmai vispār nenonāk.
Lielākās zvanu intensitātes brīžos atsevišķiem zvanītājiem rindā nācās gaidīt aptuveni 90 līdz 120 sekundes. Dienesta vadītājs uzsvēra, ka tas ir novērotais gaidīšanas laiks konkrētos gadījumos, kamēr pati 112 telefonija turpināja strādāt.
Pārbaudot iedzīvotāju iesniegumus par neveiksmīgiem mēģinājumiem sazvanīt palīdzību, VUGD konstatējis arī gadījumus, kuros attiecīgā tālruņa numura zvans nebija redzams ne ienākošo zvanu uzskaitē, ne gaidīšanas rindā. Baltmanis to skaidroja ar situācijām, kurās zvanītājam nebija pieejams neviens mobilo sakaru operatora tīkls.
Ārkārtas numuru iespējams sazvanīt arī no tālruņa bez SIM kartes, taču tam joprojām vajadzīgs pieejams sakaru tīkls. Ja konkrētajā vietā nedarbojas visu operatoru tīkli, arī zvans uz 112 nevar sasniegt kontaktu centru. Dienesta priekšnieks norādīja, ka ārkārtas palīdzības telefonija ir daļa no kopējās sakaru infrastruktūras.
Lielo ienākošo zvanu skaitu papildināja arī ziņojumi, kuros operatīvo dienestu palīdzība nebija nepieciešama. Daļa iedzīvotāju zvanīja tikai tāpēc, lai informētu par elektrības pazušanu vai noskaidrotu, kāpēc tā nav pieejama.
Baltmanis skaidroja, ka elektroapgādes uzņēmumiem ir savas sistēmas, kurās tie redz tīkla darbības traucējumus, un atsevišķi kanāli bojājumu pieteikšanai. Viņš atzina, ka sakaru pārrāvumi var apgrūtināt arī šo kanālu izmantošanu, tomēr zvans uz 112 tikai elektrības pazušanas fakta paziņošanai noslogo ārkārtas palīdzības līniju.
Dienests saņēma arī ziņojumus par nokritušiem kokiem vai zariem, kas nevienu neapdraudēja. Piemēram, pagalmā vai pļavā nokritis zars, kas nav bojājis elektrolīniju un nerada citas briesmas, pats par sevi neprasa glābēju steidzamu iesaisti.
Ceļu aizšķērsojumu gadījumos jāvērtē konkrētais apdraudējums. Ja koks piespiedis cilvēku vai notikums rada bīstamību satiksmei, ir pamats zvanīt uz 112. Savukārt par šķērsli maz noslogotā ielā, kur nav tūlītēju briesmu, informāciju var nodot pašvaldībai, norādīja Baltmanis.
VUGD publiskajos ieteikumos atgādina, ka uz 112 jāzvana, ja apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība vai drošība, kā arī īpašums vai apkārtējā vide. Tātad palīdzība jāizsauc arī tādā bīstamā situācijā, kurā cietušo vēl nav. Ja notikums neprasa operatīvo dienestu iesaisti, jāizmanto attiecīgā pakalpojuma sniedzēja vai atbildīgās iestādes saziņas kanāli.
Baltmanis uzsvēra, ka cilvēks notikuma vietā bieži ir pirmais, kurš pamana apdraudējumu. Tāpēc ir jābūt gatavam ziņot par bīstamību un izsaukt palīdzību, vienlaikus neizmantojot ārkārtas numuru ikdienas pakalpojumu traucējumu izziņām.
Pilnu interviju ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieku ģenerāli Mārtiņu Baltmani meklējiet šeit:
