21. gadsimta militārie konflikti: Baltijas perspektīva

VIEDOKLIS I 20.10.2020
Sargs.lv/WarontheRocks.com NATO kaujas grupaNBSvisaptveroša aizsardzība
kauja pilsētā
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Kevins Blahfords un Ronalds Ti ir Baltijas Aizsardzības koledžas lektori, kuri ASV drošības jautājumiem veltītajā medijā “War on the Rocks” analizējuši, kā Baltijas reģiona aizsardzībā iespējam integrēt  mūsdienu asimetrisko konfliktu pieredzi. Pētnieki uzsver – lai arī Latvijā un pārējo Baltijas valstu iedzīvotāju atmiņā aizvien ir dzīva pretošanās iebrucējiem pēc Otrā pasaules kara, mūsdienās ir pienācis laiks mainīt taktisko domāšanu par pretošanās formu.

Baltijas valstis atrodas NATO Austrumu flanga pirmajā līnijā un Krievijas ambīcijas atjaunot savu ietekmi Austrumeiropā Baltijas valstīm rada eksistenciālus draudus. 2017. gadā domnīca “RAND” savā pētījumā par NATO Ziemeļaustrumu flanga drošību secināja – Baltija stratēģiskā līmenī ir Krievijas revanšisma politikas visapdraudētākais reģions.

Kopš neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir paļāvušās uz NATO un ES palīdzību reģiona drošības stiprināšanā. Ierobežotais Baltijas valstu militārais budžets un neizlīdzināmā mērogu atšķirība starp lielo Krieviju un mazajām Baltijas valstīm to aizsardzības stratēģijas pamatā ir radījusi uzdevumu pretoties iebrucējam nevienlīdzīgā konfliktā ar mērķi sagaidīt sabiedroto atbalstu.

kauja pilsētā
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/ Aizsardzības ministrija

NATO Pastiprinātās klātbūtnes kaujas grupu klātesamība reģionā ir klupšanas akmens Krievijai, kas kopā ar Baltijas valstu Bruņotajiem spēkiem kalpo kā militāras atturēšanas līdzeklis. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka NATO Pastiprinātās klātbūtnes kaujas grupas ir pastiprināti mehanizētie bataljoni. Pieņemot, ka Krievijas potenciālo iebrukumu vadītu mehanizētā brigāde un gaisa desanta divīzija, jāpieņem, ka konvencionāla konflikta gadījumā spējai īstenot asimetrisku karadarbību būs izšķiroša loma militārā konflikta sekmīgam atrisinājumam.

kauja pilsētā
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Meža brāļu tēls vēl joprojām ir būtisks aspekts Baltijas valstu aizsardzības plānošanā, kas koncentrējas uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mežu masīvu izmantošanu pretinieka kavēšanai. Baltijas Aizsardzības koledžas pētnieki uzsver – lielākais izaicinājums ir pavērst šo Nacionālās pretošanās kustības domāšanu no “meža” uz “pilsētas” domāšanu.

21. gadsimta konfliktu pieredze rāda, ka atgriešanās pie “aplenkuma” domāšanas ir būtiska mūsdienu asimetriskā konflikta sastāvdaļa. Par to liecina otrā kauja par Fallūdžu Irākas kara laikā, Alepo aplenkums, kauja par Masulu un Filipīnu Bruņoto spēku konflikts ar ISIS kaujiniekiem Maravi.

Šie piemēri liecina – ņemot vērā mūsdienu novērošanas, izlūkošanas un mērķu noteikšanas spēju attīstību un pieejamo ugunsspēku, partizāni, kas slēpjas kalnos vai mežos, ir novecojis koncepts tāpat kā ideja par Ardēnu mežiem kā šķērsli tanku karaspēkam bija novecojusi Otrā pasaules kara laikā.

kauja pilsētā
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Sīrijas, Čečenijas un Ukrainas konflikti skaidri parāda, ka aizsardzības plānošanā urbānā vide ir veiksmīgas aizsardzības pamats; tikai apbūvētās teritorijās vājāks spēks var izvairīties no pretinieka pārākām novērošanas, mērķnorādes un uguns pārsvara spējām.

Sīrijā ISIS aizsardzības pamats bija tieši apdzīvotās teritorijas, savukārt Otrais Čečenijas karš un Krievijas agresija Ukrainā pierāda – lai gan apkārtējās teritorijas bija uzskatāmas par mehanizētajai karadarbībām daudz piemērotāku vidi, tanku kolonnas iestrēga tieši Groznijā un Doņeckas lidostā.