Kevins Blahfords un Ronalds Ti ir Baltijas Aizsardzības koledžas lektori, kuri ASV drošības jautājumiem veltītajā medijā “War on the Rocks” analizējuši, kā Baltijas reģiona aizsardzībā iespējam integrēt mūsdienu asimetrisko konfliktu pieredzi. Pētnieki uzsver – lai arī Latvijā un pārējo Baltijas valstu iedzīvotāju atmiņā aizvien ir dzīva pretošanās iebrucējiem pēc Otrā pasaules kara, mūsdienās ir pienācis laiks mainīt taktisko domāšanu par pretošanās formu.
Baltijas valstis atrodas NATO Austrumu flanga pirmajā līnijā un Krievijas ambīcijas atjaunot savu ietekmi Austrumeiropā Baltijas valstīm rada eksistenciālus draudus. 2017. gadā domnīca “RAND” savā pētījumā par NATO Ziemeļaustrumu flanga drošību secināja – Baltija stratēģiskā līmenī ir Krievijas revanšisma politikas visapdraudētākais reģions.
Kopš neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir paļāvušās uz NATO un ES palīdzību reģiona drošības stiprināšanā. Ierobežotais Baltijas valstu militārais budžets un neizlīdzināmā mērogu atšķirība starp lielo Krieviju un mazajām Baltijas valstīm to aizsardzības stratēģijas pamatā ir radījusi uzdevumu pretoties iebrucējam nevienlīdzīgā konfliktā ar mērķi sagaidīt sabiedroto atbalstu.
NATO Pastiprinātās klātbūtnes kaujas grupu klātesamība reģionā ir klupšanas akmens Krievijai, kas kopā ar Baltijas valstu Bruņotajiem spēkiem kalpo kā militāras atturēšanas līdzeklis. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka NATO Pastiprinātās klātbūtnes kaujas grupas ir pastiprināti mehanizētie bataljoni. Pieņemot, ka Krievijas potenciālo iebrukumu vadītu mehanizētā brigāde un gaisa desanta divīzija, jāpieņem, ka konvencionāla konflikta gadījumā spējai īstenot asimetrisku karadarbību būs izšķiroša loma militārā konflikta sekmīgam atrisinājumam.
21. gadsimta konfliktu pieredze rāda, ka atgriešanās pie “aplenkuma” domāšanas ir būtiska mūsdienu asimetriskā konflikta sastāvdaļa. Par to liecina otrā kauja par Fallūdžu Irākas kara laikā, Alepo aplenkums, kauja par Masulu un Filipīnu Bruņoto spēku konflikts ar ISIS kaujiniekiem Maravi.
Šie piemēri liecina – ņemot vērā mūsdienu novērošanas, izlūkošanas un mērķu noteikšanas spēju attīstību un pieejamo ugunsspēku, partizāni, kas slēpjas kalnos vai mežos, ir novecojis koncepts tāpat kā ideja par Ardēnu mežiem kā šķērsli tanku karaspēkam bija novecojusi Otrā pasaules kara laikā.
Sīrijā ISIS aizsardzības pamats bija tieši apdzīvotās teritorijas, savukārt Otrais Čečenijas karš un Krievijas agresija Ukrainā pierāda – lai gan apkārtējās teritorijas bija uzskatāmas par mehanizētajai karadarbībām daudz piemērotāku vidi, tanku kolonnas iestrēga tieši Groznijā un Doņeckas lidostā.