Norvēģijas drošību pagaidām nevajag pastiprināt ar NATO paplašinātās kaujas grupu

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Jörg Vollmer
Foto: Sargs.lv

Krievija aizvien aktīvāk izvērš savus bruņotos spēkus Arktikas reģionā, tostarp netālu no Norvēģijas tālākajām Ziemeļu robežām. Neraugoties uz Krievijas centieniem militarizēt Arktiku, NATO valstīm pagaidām nebūtu jāizvieto daudznacionālās kaujas grupas Norvēģijā, intervijā portālam “Sargs.lv” atzina NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Jorgs Follmers (Jörg Vollmer).

Jorgs Follmers uzsvēra -  gan NATO valstis kopumā, gan NATO Apvienoto spēku pavēlniecība Brunsumā, kura atbildīga par drošības situāciju Eiropas Ziemeļaustrumu reģionā, uztver visai nopietni Krievijas centienus militarizēt Arktiku.  

NATO apvienoto spēku pavēlniecība Brunsumā pārrauga visu teritoriju sākot no Arktikas – Grenlandes, Islandes, Norvēģijas, iekļaujot arī Zviedriju un Somiju, kas oficiāli nav NATO dalībvalstis, bet gan sadarbības partneres, līdz Baltijas valstīm, Polijai un Slovākijai. “Šis ir mūsu atbildības reģions.  Mums jābūt gataviem pārmest pastiprinājumus maksimāli īsā laikā, lai pārvirzītu karaspēku tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams,” viņš sacīja.

“Norvēģijai ir kopēja robeža ar Krieviju. Tā kontrolē gan Jūras, gan gaisa, gan sauszemes robežu, skaidri redzot, kas notiek otrā pusē. tādējādi sniedzot svarīgu atbalstu aliansei,” atzina ģenerālis J. Follmers.

Viņš skaidroja – Norvēģija jau ir ieviesusi daudzas drošības sistēmas, kas neļaus aliansi pārsteigt nesagatavotu; “Šobrīd nav vajadzības pēc papildus NATO paplašināto kaujas grupu ievešanas šajā reģionā. Norvēģi rūpējas par savu drošību. Tāpat ir sagatavoti pastiprinājumi, gadījumam, ja mainās esošā situācija,” piebilda NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris.

Ģenerālis J. Follmers arī uzsvēra ciešās sadarbības nepieciešamību ar Zviedriju un Somiju. Pēdējos gados tā ir bijusi laba un abas valstis turpina piedalīties NATO rīkotajās mācībās. 

Dalies ar šo ziņu