Aktuāli

72 stundas. Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība: Ugunsdrošība ir mūsu visu atbildība

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Ugunsgrēks
Foto: Inčukalna BUB arhīvs

Katru gadu no maija līdz septembrim Latvijas mežos valda ugunsnedrošais periods, kura laikā izceļas vidēji ap 500 meža ugunsgrēku. Par to, kā rīkoties meža ugunsgrēka gadījumā un kā parūpēties par sava mājokļa ugunsdrošību, “Sargs.lv” stāsta Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) valdes priekšsēdētājs Rihards Keišs.

Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (Inčukalna BUB) valdes priekšsēdētājs Rihards Keišs no 2014. gada paralēli darbībai biedrībā strādā arī Valsts meža dienestā, vadot specializēto ugunsdzēsības automobili Mercedes Benz Unimog 4000 un dienot Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljonā.

R. Keišs skaidro - mežu degšana ir atkarīga no laikapstākļiem, it īpaši no sausuma un gaisa mitruma, vēja virziena. Meži ir ļoti dažādi, līdz ar to atšķiras arī ugunsgrēki tajos un cīņas metodes ar tiem. Ugunsgrēku rašanās galvenais faktors parasti ir cilvēka darbības – nevērīgi nodzēsti ugunskuri, kuri turpina gruzdēt kūdrā, nomestas cigaretes vai arī dzirksteles no transportlīdzekļiem.

Cilvēkiem parasti liekas, ka deg koku galotnes, taču parasti deg zemsedze. Sausā laikā veidojas skrejuguns, kurā deg zemsedzes virsējā kārta. Īpaši bīstama, taču arī daudz retāka ir vainaguguns, kad uguns ceļo no koka uz koku. Parasti tā veidojas gadījumos, kad ugunsgrēks sasniedz jaunaudzi.

Mežu ugunsgrēka bīstamākie faktori ir dūmi un karstums. Gadījumā, ja cilvēks mežā sastopas ar ugunsgrēku, pirmā rīcība noteikti ir ziņos pa vienoto telefonu 112. Meža ugunsgrēka gadījumā īpaši svarīgi ir precīzi norādīt meža ugunsgrēka atrašanās vietu, vislabāk, ar koordinātām. Inčukalna BUB praktizē sazināties ar izsaucējiem personīgi un aicinot nosūtīt koordinātas elektroniski.

Inčukalna BUB pārstāvis brīdina - cilvēkam, ja vien viņš nav apmācīts, vienam pašam nevajadzētu tuvoties meža ugunsgrēkam, ja vien degšana nenotiek ļoti mazā teritorijā, jebkurā brīdī var mainīties vēja virziens un rezultātā dzēsēju var ielenkt uguns.
Image
BUB
Foto: Inčukalna BUB arhīvs
Foto: Inčukalna BUB arhīvs

Līdzīga prakse ir jāņem vērā arī ar kūlas ugunsgrēkiem. Lai arī mierīgā laikā cilvēks varbūt var savaldīt degošu kūlu vai zemsedzi, tad vēja brāzma var likt ugunij uz priekšu traukties ātrāk nekā cilvēks spēj paskriet, piemēram, mežā zemsedzes degšanas ātrums var pārsniegt 3-5 metrus minūtē.

Jebkuram, kas dzīvo meža malā, ir jārēķinās, ka ugunsgrēka gadījumā sadūmojums ir būtisks faktors. Jāņem vērā, ka izdedži stipra vēja gadījumā var lidot pat 20-30 metru attālumā, tāpēc gadījumā, ja uguns pietuvojas mājām, ir jāpieskata šī teritorija, taču tas nenozīmē, ka ir jākrīt panikā.

Daudz biežāk cilvēki saskaras ar piedūmojumu, kas atkarībā no vēja var izplatīties ļoti tālu – 2018. gadā, kad dega Ādažu poligons, piedūmojums sedza visu Inčukalna novadu, ugunsdzēsēji saņēma vairākus izsaukumus par piedūmojumu, lai arī degšana norisinājās 5-6 kilometru attālumā aiz Gaujas upes.
Image
Ugunsgrēks
Foto: Inčukalna BUB arhīvs
Foto: Inčukalna BUB arhīvs

Runājot par bukletu ”Kā rīkoties krīzes gadījumā” un tajā iekļauto aicinājumu rūpēties par savu drošību jau šodien, R. Keišs uzsvēra, ka ugunsdrošība sākas mūsu pašu mājās; ģimenēm ir vajadzīgs izrunāt, kā rīkoties ugunsnelaimes gadījumā, piemēram, gadījumā, ja aizdegas panna vai Ziemassvētku eglīte.

Sarunā R. Keišs uzsvēra dūmu detektoru nozīmi. Ugunsdzēsības prakse liecina, ka daudz vairāk cilvēku aiziet bojā no saindēšanās ar dūmiem nekā no uguns. Visās mājās ir jābūt ugunsdzēšamajiem aparātiem – to, starp citu, nosaka arī likums.

Dalies ar šo ziņu