Ūdens piesārņojums Ukrainā var nogalināt vairāk cilvēku nekā militārais konflikts. Tāds ir ekspertu secinājums par situāciju applūdušajās ogļu ieguves šahtās Donbasa reģionā. Ieilgušā militārā konflikta dēļ šahtas netiek pienācīgi uzturētas, un daudzviet ķīmiskie atkritumi jau nokļuvuši pazemes ūdeņos, stāsta krīzes vadības eksperts Edmunds Āķītis, kurš Eiropas projektu ietvaros Ukrainā strādā jau vairākus gadus.
Viņš norāda, ka vairums separātistu kontrolētajās teritorijās esošo šahtu ir applūdušas. Arī daudzas ķīmisko atkritumu uzglabāšanas vietas netiek pienācīgi uzturētas, kā rezultātā indīgās vielas sūcas zemes dziļākajos slāņos un dzeramo ūdeni padara nelietojamu.
Tā kā daudzās šahtas Ukrainā ir savstarpēji savienotas, piesārņojums virzās tālāk un skar arī Ukrainas valsts kontrolēto daļu. Kā stāsta E. Āķītis, kurš dzīvo Slovjanskā Doņeckas apgabalā, krāna ūdeni pilsētā jau tagad nedrīkst dzert, dzeramo ūdeni pudelēs cilvēki pērk veikalos. “Tajā pašā laikā neviens jau nezina, cik daudz antibiotiku tiek izdzerts kopā ar pirkto ūdeni, jo tas jau tiek iegūts kaut kur tepat, Ukrainā."
Viņaprāt, pat tad, kad konflikts tiks atrisināts un par Donbasa statusu puses vienosies, ekoloģiskā katastrofa nebūs tik viegli apturama, jo procesi jau ir sākušies. Pētījumu par situācijas nopietnību ir bijis daudz, ieteikumi izstrādāti, bet, kamēr netiks atrisināti politiskie jautājumi, nekas īsti nevar notikt. Turklāt tie ir milzīgi finanšu līdzekļi, kuri būtu jāiegulda teritorijas attīrīšanai un monitorēšanai, bet Donbasa reģionā centieni situāciju uzlabot ir jau gadiem, bet galu tam neredz.
Kā norāda E. Āķītis, vairākas vides piesārņojuma problēmas skar arī Ukrainas rietumu daļu. “Viens no nākamajiem projektiem, kurā plānoju strādāt – ekoloģiskās monitoringa sistēmas izveide Ukrainas rietumos. Jo tur no pamestām sāls raktuvēm sāls skalojas saldūdenī, un arī tas var ietekmēt dzeramā ūdens kvalitāti,” saka E. Āķītis.