Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšana ASV aviācijas triecienā Irākā izslēdz iespēju, ka ASV un Irāna varētu sēsties pie sarunu galda, tā norāda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks.
"Konteksts tam, ko aizvadīto gadu laikā esam redzējuši attiecībās starp Irānu un ASV, ir ASV izstāšanās no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna - vienošanās par Irānas kodolprogrammu. Pēc izstāšanās ASV sāka īstenot "maksimāla spiediena" politiku pret Irānu, kas aptver ekonomiskās sankcijas un ne tikai," norādīja Rostoks.
Viņš sacīja, ka notikumi vedinājuši domāt, ka Irāna un ASV varētu atgriezties pie sarunu galda, tomēr ASV trieciens Irākā, Bagdādes starptautiskajā lidostā, kura laikā nogalināja Soleimani, šādu iespēju izslēdz.
Tāpat Rostoks norādīja, ka Irānas atbilde sekos. Tas var būt uzbrukums ASV vēstniecībai, kādai no ASV kara bāzēm, tāpat iespējams ir arī kiberuzbrukums, jo Irānai ir šādas iespējas. Eksperts neizslēdz iespēju, ka uzbrukumam var tikt pakļauti ASV kuģi, kuri atrodas reģionā.
"Šobrīd ir grūti prognozēt, ko Irāna izvēlēsies darīt. Patlaban ir noteikts trīs dienu sēru periods," sacīja T. Rostoks.
Viņš norādīja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums nogalināt Soleimani, kamēr viņš atradās Irākā, ir nopietns lēmums, kuram būs sekas dažādos līmeņos, un tās būs ilgtermiņa. Tajā pašā laikā rīcības konteksts ir saprotams - aizvadīto nedēļu laikā notikusi pakāpeniska situācijas eskalācija, sākot ar Irākā nogalināto ASV karavīru un nekārtībām pie ASV vēstniecības.
"Soleimani bija ne tikai militārais komandieris, bet arī politiski pietuvināta persona Irānas augstajam līderim. Šobrīd ir skaidrs, ka Irāna joprojām ir pārāk vāja, lai uzsāktu atklātu karadarbību. Ticami, ka jauns karš Tuvo Austrumu reģionā nesāksies, tomēr jāņem vērā, ka Irānas ģenerālis īstenoja Irānas ārpolitiku Sīrijā, Libānā, Irākā un Jemenā. Šajās valstīs Irānas atbalstītie grupējumi var censties ASV atriebties," teica T. Rostoks.
Kā ziņots, piektdien ASV bruņotie spēki Bagdādē nogalināja Soleimani, izpildot ASV prezidenta Donalda Trampa norādījumu. ASV administrācija īstenoja aviācijas triecienu, nekonsultējoties ar Kongresu un nesaņemot pilnvarojumu militāra spēka pielietošanai pret Irānu.
