
Reiz Krimā dzīvojušais Ukraiņu režisors Oļegs Sencovs, iespējams, ir pats zināmākais no visiem Krievijas sagūstītajiem ukraiņu politieslodzītajiem, pret kuru bija vērstas safabricētās apsūdzības terorismā. Gan tiesas prāvas laikā, gan izciešot sodu, O. Sencovs turpināja cīnīties, parādot Krievijas apsūdzību apsurdumu un prasot atbrīvot pārējos politieslodzītos. Kas ļāva nesalūzt un deva spēku izturēt ilgstošos bada streikus, kuri teju prasīja paša dzīvību, to O. Sencovs stāsta intervijā aizsardzības nozares portālam “Sargs.lv”.
Šobrīd O. Sencovs atrodas Latvijā, kur kopā ar daudziem citiem ukraiņu politieslodzītajiem atgūst veselību pēc ilgstošā ieslodzījuma Krievijā. Kopš 2014. gada, atrodoties ieslodzījumā, zaudēts daudz. Neskaitāmie bada streiki nodarījuši neatgriezenisku ļaunumu veselībai. Režisors atzīst - dažkārt licies, ka ieslodzījumā nāksies mirt. Izdzīvot un nesalūzt likuši principi, kuri bijuši dārgāki par paša dzīvību.
“Jūs sakāt, ka esmu režisors un rakstnieks. Tādējādi jūs veidojat noteikta cilvēka tēlu – tādu ar modīgu šalli un brillītēm, kurš pastāvīgi runā par savu iekšējo pasauli. Tas ir sociāls zīmogs. Patiesībā esmu vienkāršs puisis, kurš uzaudzis laukos, bet kino un rakstniecība ir tikai viena no manām darbības jomām,” par sevi stāsta O. Sencovs.
Viņš uzsver - būdams nebrīvē, cilvēks ir spējīgs pārciest daudzus pāridarījumus un mocīšanu, vienlaikus nesalūztot, ja vien viņu vada ticība. O. Sencova vērtējumā šādi bijuši visi nesen atbrīvotie ukraiņu politieslodzītie. “Neviens no viņiem nesalūza. Par mani vienkārši vairāk runāja. Tas arī viss. Daudzi ir spējīgi to izturēt, lai gan šķietami spēcīgāki vīri, nokļūstot šādā situācijā, ātri salūst,” viņš teica.
O. Sencovs atzīst, neraugoties uz nesenajām “Normandijas četrinieka” sarunām, kurās bija pārstāvēts Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kā arī Francijas prezidetns Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele, panākt mieru Austrumukrainā neizdosies.
“Vai uzskatāt, ka ar V. Putinu vispār ir iespējams vienoties? Es tā neuzskatu. Visas šīs sarunas ir Federālā drošības dienesta imitācija – tēlošana un nekas cits. Patiesībā Putins vēlas nolikt uz ceļiem Ukrainu un citas valstis. Putins vēlas pakļaut sev Eiropu. Arī Latviju viņš grib redzēt šādā situācijā. Tāds ir viņa mērķis. “Šteinmaijera formula” un runāšana par to, kā panākt mieru Austrumukrainā, ir tikai spēle,” uzsver režisors.
O. Sencovs atzīst – šo patiesību nesaprot daudzu Eiropas valstu vadītāji. “Francijas prezidents Emanuels Makrons to nesaprot vai negrib saprast. Vācijas kanclere to saprot, taču arī spēlē savu spēli. V. Zelenskis sākumā to varbūt līdz galam nesaprata, taču pēc Parīzes tikšanās saprata ļoti labi. V. Putins ir ienaidnieks un grib mūs visus pakļaut. Vest sarunas ar šādu cilvēku ir bezjēdzīgi,” viņš saka.
Pēc O. Sencova vērtējuma, sarunas ar Krievijas prezidentu iespējamas tikai par tādām lietām kā ieslodzīto apmaiņa. Taču cerēt, ka diplomātisku centienu veidā varēs panākt mieru Austrumukrainā, ir nereāli. “Viņš vienkārši piekrāps sarunu partnerus. Viņš iegūs sev vajadzīgo Donbasa statusu, un nekas nemainīsies. Viņš šo teritoriju ne par ko neatdos,” uzsvēra Sencovs.