Eiropas maksājumu sistēma joprojām ir ļoti fragmentēta

Viedoklis
Sargs.lv/Latvijas Banka
Image
bankas kartes
Foto: www.pixabay.com

Šobrīd teju visās Eiropas valstīs iedzīvotāju maksājumos dominē ASV bāzētās starptautisko maksājumu karšu kompānijas. Tas Eiropai liek aizdomāties par savu unikālu maksājumu sistēmas risinājumu, kas varētu izkonkurēt lielos pasaules spēlētājus, aizsardzības nozares portālam “Sargs.lv” pauž Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Deniss Fiļipovs.

Pēc viņa stāstītā, 2018. gadā no visiem veiktajiem bezskaidras naudas maksājumiem Latvijas iedzīvotāji 64% gadījumu izmantoja “VISA” un “Mastercard” maksājumu kartes. Šīs ASV bāzētās starptautisko maksājumu karšu kompānijas dominē iedzīvotāju maksājumos teju visās Eiropas valstīs. Turklāt norēķinu karšu izmantošana tikai turpinās augt, pateicoties ērtai bezkontakta maksājumu iespējai.

Eksperts norādīja, ka Eiropā gan esot atsevišķas valstis, kurās ir arī nacionālās maksājumu kartes, piemēram, "Carte Bancaire" Francijā un "Girocard" Vācijā, bet tās šobrīd nevarot pilnvērtīgi konkurēt ar “VISA” un "Mastercard".

“Ņemot vērā mainīgo politisko situāciju, tas liek apzināties potenciālos riskus. Teorētiski iespējams, ka kādā brīdī negatīva politiskā scenārija apstākļos Eiropas banku regulatori var zaudēt kontroli pār ASV bāzētajām kompānijām un to naudas plūsmām Eiropā. Tā rezultātā var tikt ietekmēti karšu maksājumi, kas tieši skars faktiski ikvienu iedzīvotāju.”
Deniss Fiļipovs
Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts
Deniss Fiļipovs

Turklāt politisko situāciju sarežģī arī Ķīnas dominances pieaugums; tās ekonomika pēdējos gados attīstās ļoti strauji. Ķīnas bankas savulaik nebija pietiekami inovatīvas, kā rezultātā tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, tirdzniecības kompānija “Alibaba”, izveidoja mobilo tiešsaistes maksājumu platformu “Alipay”. Šo privāto maksāšanas instrumentu šobrīd izmanto aptuveni viens miljards cilvēku visā pasaulē. “Ir skaidrs, ka šādi smagsvari Eiropā var ienākt ļoti ātri, piedāvājot ērtu lietošanu un pakalpojumus bez maksas, tādejādi radot papildu apdraudējumu Eiropas maksājumu sistēmai. Apzināmies arī riskus no Ķīnas, kas var būt saistīti gan ar naudas plūsmām un to kontroli, gan ar šo risinājumu lietotāju izsekošanu un privāto datu izmantošanu ne tikai maksājuma pakalpojuma sniegšanas nolūkos,” sacīja D. Fiļipovs.

Arī ASV tehnoloģiju kompānijas šobrīd aktīvi mēģina ienākt finanšu pakalpojumu tirgū – piemēram, maksājumu risinājumi “Apple Pay”, “Amazon Pay”, “Google Pay”, tāpat arī plaši kritizētā sociālo tīklu milža “Facebook” iecere par digitālo naudu “Libra”, kas šobrīd balansē ar citu nesen minēto “Facebook Pay” ieceri. Tas viss liek Eiropas maksājumu politikas veidotājiem rūpīgi izvērtēt līdz šim sasniegto. Šobrīd dienas kārtībā ir jautājums par savu unikālu Eiropas risinājumu, kas nodrošinātu efektīvus un inovatīvus maksājumus Eiropā un ar ko varētu globāli konkurēt ar lielajiem pasaules spēlētājiem. “Vai nu tā ir pašiem sava stipra maksājumu sistēma, kas nākotnē piesaka sevi arī ārpus Eiropas robežām, vai arī ļoti cieša integrācija, savienojot lielās maksājumu sistēmas, kas ļautu veikt maksājumus ātri,, neatkarīgi, kurā pasaules vietā cilvēks atrodas,” norādīja D. Fiļipovs.

Taču galvenais trūkums esot tas, ka Eiropas maksājumu sistēma joprojām ir diezgan fragmentēta. Dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir atšķirīgi risinājumi un arī viedokļi par efektivitāti.

Piemēram, Ziemeļvalstīm raksturīgi izmantot viedtālruņos balstītus maksājumu risinājumus, Latvijā sabiedrība joprojām aktīvāk lieto fiziskās norēķinu kartes, savukārt vāciski runājošās valstīs dominē skaidra nauda. Katrai valstij ir savas intereses, tāpēc grūti atrast vienprātību – kam jābūt vienotas Eiropas maksājumu sistēmas pamatā.

Te galvenais uzdevums ir Eiropas Centrālajai bankai – apzināt eiro zonas iedzīvotāju, uzņēmēju un finanšu nozares intereses un veidot vienotu stratēģiju, lai maksājumu sistēma eiro maksājumiem būtu pēc iespējas efektīvāka un konkurētspējīgāka.

Dalies ar šo ziņu