NBS komandieris: iedzīvotāji apzinās, ka valsts jāsargā pašiem

Viedoklis
Sargs.lv
Image
mācība
Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pētījums liecina, ka Latvijā dzīvojošie cilvēki ik gadu ir arvien vairāk gatavi aizstāvēt savu valsti, tāpēc Visaptverošās valsts aizsardzības koncepcija skaidri noteiks, kādā veidā ikvienam sabiedrības loceklim būs iespēja to darīt. Tā intervijā aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Viņš stāstīja, ka vēl pirms dažiem gadiem, brīdi pirms tika izsludināts darbs pie Visaptverošās valsts aizsardzības koncepcijas, sabiedrības viedokļi par to, kuram aizstāvēt valsti, bija visai maldīgi.

“Sabiedrības vairums iepriekš domāja, ka valsts aizsardzība ir galvenokārt Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku uzdevums. Savukārt trešais, kam jārūpējas par Latvijas drošību – NATO. Tomēr patiesībā, ja nāktos aizstāvēt valsti, tad šis uzdevums attiektos uz visiem. Pirmkārt, jau valsts institūcijām, otrkārt, nevalstiskajām organizācijām, treškārt, uzņēmējiem ar viņu ekonomiskajiem un materiāltehniskajiem resursiem. Vajadzīgs būtu ikviens indivīds. Tāpēc ir svarīgi apmācīt sabiedrību, lai katrs zinātu, kā rīkoties krīzes brīdī. Tieši šis kopums ir tas, kas aizsargā valsti,” sacīja ģenerālleitnants L. Kalniņš.

Viņš gan uzsvēra – šāda pieeja nenozīmē, ka Latvija pārvēršas par militarizētu valsti, kur jebkurš pilsonis ir pakļauts ātrai mobilizācijai. Drīzāk šī koncepta vadmotīvs ir panākt, ka Latvijas sabiedrība pati apzinās, ka tā ir atbildīga par valsts aizsardzību.

Kalniņš

Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija

“Būtu ļoti nepareizi, ja Latvijas pilsonis turpinātu domāt, ka par viņa aizsardzību ir jābūt atbildīgam kādam citam. Tas ir nepareizi. Katrs pilsonis ir atbildīgs par valsts un ģimenes locekļu aizsardzību un drošību”.

Kā viens no soļiem pretim Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidei ir Valsts aizsardzības mācības ieviešana Latvijas skolās. Šobrīd to brīvprātīgi apmācīt izvēlējušās vairāk nekā 60 mācību iestādes Latvijā. Tiesa, kā norāda ģenerālleitnants L. Kalniņš, lai līdz tam nonāktu, bija nepieciešami desmit gadi.

“Šobrīd Valsts aizsardzības mācību pasniedz 54 skolās. Šajās skolās ar šīm zināšanām tiek apmācīti vairāk nekā 1000 audzēkņu. Tas ir milzīgs potenciāls! Ja vismaz 10% no šiem audzēkņiem vēlāk nonāks Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Zemessardzē, tas būs milzīgs ieguvums.”

Viņš sacīja, ka brīdī, kad apmācība būs obligāta visās Latvijas skolās, ik gadu šīs zināšanas apgūs vidēji 30 tūkstoši skolnieku. Nākotnē krīzes gadījumā šos cilvēkus varētu iesaistīt valsts aizsardzībā, piemēram, Zemessardzē, neliekot tiem pabeigt militārās pamatapmācības kursu.

Uz “Sargs.lv” jautājumu, vai Latvijas pilsoņi vajadzības gadījumā ir gatavi mirt par savu valsti, ģenerālleitnants L. Kalniņš atbildēja apstiprinoši. 

“Mums ir pētījumi. Fakti liecina, ka sabiedrības izpratne par to, ka Latvija ir jāaizsargā, ik gadu aug. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju saikne ar valsti un valstiskumu ir liela. Tāpēc mēs domājam arvien vairāk par visaptverošo aizsardzību. Ja cilvēki te dzīvo, akceptē šo valsti, viņiem jābūt gataviem to arī aizsargāt. Ja mēs kā vadošā struktūra nedotu viņiem iespēju realizēt šo vēlmi un pienākumu, tas būtu nepareizi.”

Dalies ar šo ziņu