Artūrs Martinsons
Zemessardze dod iespēju ne tikai brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību, bet arī papildināt savas zināšanas un prasmes. Motivācija, kāpēc cilvēki izvēlas stāties Zemessardzē ir dažāda. Kādam tā ir vēlme pārbaudīt savas spējas vai vēlme apgūt militārās pamatiemaņas, bet cits Zemessardzi redz kā brīvā laika pavadīšanu, hobiju vai iespēju paplašināt draugu un paziņu loku. Zemessardze vieno dažādus un daudzpusīgus cilvēkus ar vienotu mērķi – apgūt militārās pamatiemaņas, lai vajadzības gadījumā spētu aizsargāt sevi, savu ģimeni, tuviniekus un valsti. Cilvēkus, kuri apvieno Zemessardzi ne tikai ar darbu, bet arī ar studijām, tāpēc sargs.lv rakstu sērijā “Dienot Zemessardzē” iepazīstinās lasītājus ar zemessargiem – studentiem. Zemessardzes Studentu bataljona zemessargs Artūrs Martinsons. Latvijas Mākslas akadēmijas 3. kursa students, apgūst animāciju nodaļā “Kustība. Attēls. Skaņa.”. Artūrs Zemessardzē ir četrus gadus.
- Kā nonāci līdz lēmumam stāties Zemessardzē?
Zemessardzē mani iesaistīja klasesbiedrene, kad mācījos vēl vidusskolā. Pirms tam par Zemessardzi īsti neko nezināju, tas bija ātri pieņemts lēmums. Tā sanāca, ka iepatikās, un turpinu sevi šajā vidē tālāk attīstīt.
- Kas bija tas, kas tev iepatikās un lika turpināt dienestu?
Cilvēki, atmosfēra un iespēja iemācīties daudz ko jaunu un vērtīgu. Piemēram, pirmā palīdzība, izdzīvošanas iemaņas, dzīvošana lauka apstākļos un disciplīna, kas ļoti noder privātajā dzīvē. Patstāvīga un ātra lēmumu pieņemšana.
- Atceroties sevi, zvēresta došanas mirklī, kādas bija sajūtas?
Tas bija sen, pirms četriem gadiem. Stipri nav palicis atmiņā, bet sajūtas bija interesantas. Tas viss process, kā pārējie, jau esošie zemessargi, skatījās uz mums zvēresta došanas mirklī. Radās sajūta, ka esi tādā kā kopienā. No tā mirkļa, kad dod zvērestu, sāk veidoties jauna ģimene.
- Kā tev ir izdevies apvienot studijas ar dienestu Zemessardzē?
Apmācības Zemessardzē pārsvarā ir reizi mēnesī nedēļas nogalēs, tāpēc tas tik ļoti neietekmē studiju dzīvi. Bet, ja gribas apgūt vairāk, piemēram, iziet jaunākā instruktora kursus, kurus arī es izgāju, tad visu apvienot ir mazliet sarežģītāk. Sanāca kavēt studijas, jo tās ir sešas nedēļas, kas izkaisītas gada garumā. Bet apvienot un izdarīt var.
- Kā tavuprāt visveiksmīgāk iespējams apvienot Zemessardzi un studijas?
Ir vajadzīgs gribasspēks un jābūt vēlmei abas lietas darīt. Man patīk tas, ko es daru studijās un arī Zemessardzē. Tāpēc man arī izdodas visu apvienot. Ja patīk tas, ko dari, tad rodas arī motivācija.
- Kā Zemessardzē iegūtās zināšanas tev ir palīdzējušas mācību laikā un otrādi?
Tas, kas noder Zemessardzē, ko esmu ieguvis studējot, ir radošā domāšana. Man tas sevišķi noder kā nodaļas komandierim. Tā ir spēja izdomāt radošākas taktikas. Jo radošākas taktikas izdomā, jo pretiniekam ir grūtāk rīkoties pret tevi. No Zemessardzes, kas studijās visvairāk palīdz, tā ir laika plānošana, disciplīna un sevis motivēšana darboties tālāk.
- Kāds ir tavs nozīmīgākais ieguvums, esot Zemessardzē?
Viennozīmīgi tās ir zināšanas. Spēja darboties dažādos grūtos apstākļos un ātri pieņemt lēmumu jebkurā situācijā. Tas ir ļoti liels ieguvums.
- Ar kādiem izaicinājumiem esi saskāries gan studiju laikā, gan Zemessardzē?
Abās jomās izaicinājums ir bezmiegs. Tas ir grūti, protams, bet, kad nav gulēts, tas iemāca grūtās situācijās turpināt darboties Zemessardzē. Tas palīdz arī studijās, jo studējot, sevišķi, kad nāk mācību gada beigas, ir gala darbi un skates, tu iemācies tik galā ar bezmiegu.
- Kā vērtē savu izaugsmi Zemessardzē un studijās?
Tagad esmu kaprālis, tāpēc varu teikt, ka izaugsme šajā laikā, kad esmu Zemessardzē, ir diezgan liela. Arī kā personība esmu ļoti audzis, pateicoties Zemessardzei. Domāju arī tālāk sevi attīstīt un mācīties. Iziet papildus kursus un kaut kad nākotnē noteikti arī iet par seržantu. Tā teikt, paņemšu visu, ko var paņemt.
Studijas, protams, kā jau studijas. Prasmes ir stipri augušas. Skolas, kurās esmu mācījies, sākot no pamatskolas, ir ar mākslas virzienu. Tā esmu attīstījis savas spējas gan zīmēšanā, gan gleznošanā, gan arī radošajā domāšanā. Esmu atradis to, kas mani patiešām saista.
- Kā vērtē to, ka Latvijā ir Zemessardze?
Tas ir nozīmīgi, ka ir Zemessardze, jo, ja vajadzības gadījumā ir jāaizstāv valsts, tad sabiedrības iesaiste ir labs veids, kā to reāli izdarīt. Un Zemessardze ir ļoti labi to sasniegusi. Četru gadu laikā, kopš esmu Zemessardzē, attīstība un Zemessardzes pienesums ir redzams.
- Vai jūs ieteiktu studentiem izvēlēties Zemessardzi un, kāpēc viņiem tas būtu jādara?
Nevajag domāt, ir jādara. Tad jau arī sapratīs, vai tas tam cilvēkam der. Protams, es neteiktu, ka tas ir visiem cilvēkiem. Tas ir konkrētai cilvēku daļai, jo nav viegli un prasa laiku, it sevišķi, ja ir vēlme tajā attīstīties un veidot karjeru. Bet ir jādara, lai saprastu, tas der vai nē. Bet Zemessardzē ir ļoti daudzi amati un katrs var atrast sev piemēroto lomu un vietu tajā.
- Atskatoties uz pavadīto laiku Zemessardzē un akadēmijā, kādas ir tavas atziņas?
Ir bijis grūti. Zemessardzes apmācībās esmu salis un neesmu gulējis. Savā ziņā studijās ir līdzīgi, jo arī bieži neguļu, bet mācos. Bet atskatoties, ir gandarījums par paveikto, jo ne visi to spēj. Ir bijis interesanti. Grūtības ir pārvarētas un neesmu no nevienām mācībām izstājies, ne Zemessardzē, ne arī studijās. Ir forši uzzināt savus limitus, cik tālu spēj iet un savu spēju robežas. Jāsaka gan, ka galējās robežas vēl neesmu sasniedzis. Ir uz ko tiekties.
Militāro apmācību var apgūt studējošie, kas jau ir Zemessardzē vai kļūs par zemessargiem pirms kursa uzsākšanas. Apmācību īsteno Nacionālie bruņotie spēki, un tā notiek no studijām brīvajā laikā, tostarp brīvdienās un vasaras brīvlaikā. Vairāk uzzini šeit.