Rolands Moļņiks
Zemessardze dod iespēju ne tikai brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību, bet arī papildināt savas zināšanas un prasmes. Motivācija, kāpēc cilvēki izvēlas stāties Zemessardzē ir dažāda. Kādam tā ir vēlme pārbaudīt savas spējas vai vēlme apgūt militārās pamatiemaņas, bet cits Zemessardzi redz kā brīvā laika pavadīšanu, hobiju vai iespēju paplašināt draugu un paziņu loku. Zemessardze vieno dažādus un daudzpusīgus cilvēkus ar vienotu mērķi – apgūt militārās pamatiemaņas, lai vajadzības gadījumā spētu aizsargāt sevi, savu ģimeni, tuviniekus un valsti. Cilvēkus, kuri apvieno Zemessardzi ne tikai ar darbu, bet arī ar studijām, tāpēc sargs.lv rakstu sērijā “Dienot Zemessardzē” iepazīstinās lasītājus ar zemessargiem – studentiem. Zemessardzes 46. kājnieku bataljona zemessargs Rolands Moļņiks. Ventspils Augstskolas profesionālā bakalaura studiju programmas “Tulkošana” 3. kursa students. Zemessardzē Rolands dien trīs gadus.
- Kāpēc izvēlējies iestāties Zemessardzē?
Vispār biju plānojis iestāties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, bet ir izvērties tā, ka esmu Ventspils Augstskolas nu jau 3. kursa students. Iestājos Zemessardzē, jo vēlējos sevi sagatavot profesionālajam dienestam un pilnveidot sevi. Tas mani vienmēr ir saistījis un tā arī ir ģimenes lieta. Patiesībā motivācijas bija daudzas un dažādas, nevaru nosaukt vai izcelt vienu konkrētu. Bija iekšēja sajūta, ka vajag un viss. Būtībā pazīstu maz cilvēkus ārpus Zemessardzes vai profesionālā dienesta. Lielākā daļa manas ģimenes un draugu ir saistīti ar militāro jomu, bet pats gribēju pamēģināt, kā tas ir. Kad pamēģināju, tad sapratu, ka patīk un, ka man ir kur augt.
- Minēji, ka vēlies sagatavot sevi profesionālajam dienestam? Esi pārliecināts, ka vēlies turpināt savu izaugsmi militārajā jomā?
Plānā noteikti ietilpst mācības Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā – pusotrs gads pēc civilās augstskolas absolvēšanas. Noteikti vēlos izmantot šo iespēju.
- Kādi bija tavi pirmie iespaidi, iestājoties Zemessardzē?
Biju rēķinājies ar grūtībām un izaicinājumiem. Patiesībā viss ir atkarīgs, kā topošais zemessargs vai karavīrs pats pret to attiecas. Kāda ir viņa motivācija kaut ko darīt, kā viņš apzinās savu fizisko un morālo sagatavotību. Ja cilvēks pareizi sevi ir nostādījis, tad nebūs problēmas pārvarēt grūtības, nebūs problēmas ar disciplīnu un ne ar ko citu.
- Kā tev līdz šim ir izdevies apvienot studijas ar Zemessardzi?
Interesanti. Nebija nekādu grūtību un, ja vēlas, ļoti viegli var apvienot. Iesākumā domāju, ka būs grūtāk kādu nedēļas nogali pamācīties, bet tā nav.
- Kas tavuprāt ir jāņem vērā, lai Zemessardzi un studijas varētu veiksmīgi apvienot?
Neteikšu, ka vienmēr izdodas, bet es cenšos visu izdarīt savlaicīgi. Ja visu izdara savlaicīgi un varbūt pat ātrāk, tad laika ir pietiekami un var paveikt daudz ko. Tad izdodas veltīt laiku studijām, Zemessardzei, kā arī mājām. Tas arī ir atkarīgs no cilvēka, cik ļoti viņš grib iesaistīties Zemessardzē. Ir cilvēki, kas ir vienu nedēļas nogali mēnesī, bet ir tādi, kuri ir katru nedēļas nogali. Viss ir laika plānošanā.
- Un, kurš no viņiem esi tu?
Šeit gluži nedzīvoju, bet esmu diezgan bieži. Nav bijis tā, ka nāktos kaut ko pārlikt vai atcelt, ja vien tas nav bijis ārkārtas gadījums. Parasti nav nekā tāda, kas kavētu dalību Zemessardzes apmācībās.
- Kā Zemessardzē iegūtās zināšanas tev ir palīdzējušas studijās un otrādi?
Grūti minēt konkrētas lietas. Piemēram, militārā terminoloģija angļu valodā – tā ir ļoti plaša. Un valodnieki augstskolā, tiešām atzīti valodnieki, viņiem ir salīdzinoši šaurs zināšanu klāsts par militāro terminoloģiju. No vienas puses tā nesaistās ar valodniecību, bet no otras – pat ļoti. Studijās šajā ziņa varu teikt, ka man ir stabilas priekšzināšanas. Svešvaloda jebkurā jomā būs tikai kā pozitīvs ieguvums.
- Kāds ir tavs nozīmīgākais ieguvums no pieredzes studijās un Zemessardzē?
Kopumā tā noteikti ir motivācija turpināt un izdarīt. Studējot, kad sakrīt kaudze ar darbiem, liekas, kas tie nav paveicami. Bet saprotu, ka ir situācijas, kas ir mazliet nejaukākas. Tie darbi nekur neaizmuks, tie būs jāizdara. Ir dienas, kad tiešām saproti – ir grūti, bet vienmēr var būt grūtāk. Šķiet, ka tas viss kopā vairāk attīsta domāšanu, kā arī sāc vairāk piedomāt pie niansēm.
- Ar kādiem izaicinājumiem esi saskāries gan studijās, gan Zemessardzē?
Dienestā tā būtu savu spēju robežu pārbaudīšana – gan psiholoģisko, gan fizisko. Kad šķiet, ka esi tuvu tam lūzumam, tad spried, cik tālu esi nonācis, kas vēl ir priekšā, kur tālāk varētu vēl iet. Bet saproti, ka robeža ir augstāka, nekā esi domājis. Galvenais ir nepadoties.
Akadēmiski. Grūtākais noteikti bija šis pavasaris, kad bija jāapgūst liels apjoms teorijas, jāraksta studiju darbi un paralēli, protams, katru nedēļu bija Zemessardzes mācības. Tad man grafiks bija šāds – pirms Zemessardzes mācībām, līdz pulksten 2.00 rakstīju studiju darbus. Atgriezies no mācībām, kad pārējie atpūšas, es gatavojos darba dienai, pildīju mājas darbus atkal līdz pulksten 4.00 rītā. Un tā aptuveni kādus trīs mēnešus. Tas bija tāds laiks, kuru izturēju un ļoti priecājos par to.
- Tu arī strādā?
Jā, par gidu. Pastaigājos un stāstu ārzemniekiem par dzīvi Latvijā.
- Kā ar to visu tiki galā?
Jā, dažbrīd pats domāju – ģeniāli vai muļķīgi vienlaikus apņemties tik daudz. Bet, ja izdodas, pašam ir liels prieks.
- Kā vispār vērtē to, ka Latvijā ir Zemessardze?
Zemessardze ir ļoti nepieciešama. Ir jāsaprot, ka mums ir profesionālais dienests, ir pilna laika karavīri, un viņi ir uz vietas. Mums ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj domāt, spēj rīkoties, un ir gatavi aizstāvēt savu valsti. Jo vairāk tādi ir, jo drošāk mums pašiem. Un tas ir ļoti audzinoši. Mūsdienu jaunajā paaudzē vairāk ir jāieaudzina šīs vērtības. Man šķiet, ka šajā laikmetā jauniešiem pietrūkst pašdisciplīnas, uzskatu un spēja veidot savus uzskatus. Nenožēloju ne mirkli, ka esmu šeit.
- Vai jūs ieteiktu studentiem izvēlēties Zemessardzi un, kāpēc viņiem tas būtu jādara?
Protams, ka iesaku. Citam tas var dot pašdisciplīnu, motivāciju izdarīt darbus līdz galam vai kādu stundu ilgāk padomāt par turpmāko dzīvi. Varbūt viņš vēlas kaut ko mainīt savās studijās, varbūt pēc civilās augstskolas viņš vēlēsies turpināt mācības Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Tas cilvēku pilnveido un attīsta. Tas ir veids, kā cilvēki paplašina savu redzes loku, pasauli un pilnveido savas prasmes.
Ja tu nepamēģināsi, tu nekad neuzzināsi. Tas nav tā, ka bārdaini veči skrien ar ložmetēju pa mežu. Zemessardzē ir gan vīrieši, gan sievietes, gan puiši, gan meitenes - jaunāki un vecāki. Tiešām mēs visi iegūstam ļoti daudz un tas noder gan dienestā, gan arī ikdienas dzīvē. Un mēs to arī nedarām par baltu velti. Lai arī tā ir mūsu pašu iniciatīva, šeit darbojoties mēs saņemam kompensāciju par mācībās pavadītajām dienām, kā arī mums tiek nodrošināts uzturs. Ekipējums ir ļoti labs. Tas ir tā vērts. Tu pilnveido sevi gan fiziski, gan garīgi un, galu galā, iepazīsti sevi, savas spēcīgās un vājās puses.
Militāro apmācību var apgūt studējošie, kas jau ir Zemessardzē vai kļūs par zemessargiem pirms kursa uzsākšanas. Apmācību īsteno Nacionālie bruņotie spēki, un tā notiek no studijām brīvajā laikā, tostarp brīvdienās un vasaras brīvlaikā. Vairāk uzzini šeit.