Vīķe-Freiberga: NATO lēmumi ir stingra atbilde uz Krievijas provokācijām

NATO samita lēmumi attiecībā uz kolektīvās drošības nostiprināšanu ir stingra atbilde uz visdažādākā veida provokācijām un deklarācijām no Krievijas puses, uzskata bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Sociālajā tīklā "Facebook" viņa raksta, ka Varšavā notiekošais NATO samits ieies vēsturē ar Latvijas drošībai īpaši iepriecinošām ziņām: ir saņemts oficiāls apstiprinājums tam, ka Kanāda ir pieņēmusi lēmumu uzņemties vadošo lomu NATO bataljona kaujas grupas vadīšanā Latvijā.

Eksprezidente norāda, ka līdzīgu lomu Polijā, Lietuvā un Igaunijā uzņemsies ASV, Lielbritānija un Vācija. Līdz ar to tiek sperti nopietni soļi, lai nodrošinātu kopējo drošību gar visu Baltijas jūras austrumu krasta NATO telpu un atgādinātu, ka jebkuras NATO valsts drošība ir visas Alianses solidāra kopējā atbildība.

"Šie pēdējie lēmumi attiecībā uz NATO kolektīvās drošības nostiprināšanu nekādā ziņā nav uztverami kā agresīva "zobenu žvadzināšana" no NATO puses. Tieši otrādi – tā ir ieturēta, taču stingra atbilde uz visdažādākā veida provokācijām un deklarācijām no Krievijas Federācijas puses. Gatavība un demonstrēta spēja sevi aizstāvēt ir tikpat svarīgs instruments kā diplomātija, lai pēc iespējas mazinātu jebkāda veida starptautisko spriedzi," pauž Vīķe-Freiberga.

Eksprezidente ir pārliecināta, ka ar šiem lēmumiem tiek sniegts brīdinājums jebkuram potenciālam agresoram, ka uzbrukums jebkurai no mūsu reģiona valstīm nepārprotami tiks uzskatīts kā uzbrukums visai Aliansei. "Tiek pielikts pēdējais punkts arī jebkādai tukšai prātuļošanai par to, vai – uzbrukuma gadījumā - Ziemeļatlantijas Līguma 5. pants tik tiešām tiktu aktivēts attiecībā uz visām Alianses dalībvalstīm vienādi, bez jebkādiem izņēmumiem. Latvijai šī ziņa ir arī signāls neatslābt savos pūliņos nopietni gādāt pašiem par savas valsts drošību, tai skaitā nopietni uzlabot mūsu palīdzības uzņemšanas spējas vajadzības gadījumā," norāda kādreizējā Latvijas prezidente.

8.jūlijā NATO samitā Varšavā viens no Latvijai būtiskākajiem lēmumiem bija daudznacionāla bataljona lieluma kaujas grupu izveide un izvietošana Baltijas valstīs un Polijā. Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau) paziņoja par Kanādas lielāko militāro klātbūtni Eiropā pēdējo desmit gadu laikā – Kanāda būs daudznacionālās kaujas grupas ietvarvalsts, lai nodrošinātu NATO klātbūtni Eiropas austrumos.  Lēmumu par kaujas grupu izvietošanu vienbalsīgi pieņēma 8.jūlija sesijā. Plānots, ka karavīri sāks ierasties Latvijā 2017.gadā.

“Esmu gandarīts par Kanādas lēmumu uzņemties daudznacionālās kaujas grupas vadību Latvijā,” uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņš atgādina, ka Kanāda bija viena no pirmajām valstīm līdzās ASV, kas pēc 2014.gada martā veiktās Krimas aneksijas un drošības situācijas izmaiņām Eiropā operācijas “Reassurance” ietvaros jau 2014.gada pavasarī nosūtīja Sauszemes spēku karavīru rotu uz Eiropu, kā arī sešus iznīcinātājus “CF-18” dalībai NATO patrulēšanas operācijā gaisa telpā virs Baltijas.

Kanādas premjerministrs paziņoja, ka Kanādas bruņotie spēki sūtīs uz Eiropu arī fregati dalībai NATO jūras spēkos un sešus iznīcinātājus “CF-18”, kas periodiski veiks patrulēšanu NATO gaisa telpā Eiropā.

Jau 14. jūnijā Briselē, tiekoties NATO aizsardzības ministriem, tika pieņemts stratēģisks lēmums par četru kaujas grupu izveidošanu un izvietošanu alianses austrumos – pa vienai kaujas grupai katrā no trim Baltijas valstīm, kā arī vienu Polijā. Šodien valstu un valdību vadītāji ir apstiprinājuši panākto vienošanos.