Aktuāli

Pabriks: komercbankām jāpārskata attieksme pret aizsardzības uzņēmumiem

Uzņēmējdarbība un inovācijas
Delfi.lv
Image
Pabriks
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/ Aizsardzības ministrija

Latvijas bankām nepieciešams kardināli pārskatīt savu attieksmi pret Latvijas aizsardzības nozares uzņēmumiem un veicināt to attīstību, nevis, aizbildinoties ar risku ierobežošanas centieniem atteikt jebkādas sadarbības iespējas, tā savā komentārā portālam “Delfi” uzsver Aizsardzības ministrs Artis Pabriks.  

Ministrs uzsver, ļoti neilgā laika posmā, pārliecinoši un stingri rīkojoties, Latvija paveikusi milzu darbu cīņā ar naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem. Viņš arī pauda gandarījumu par Latvijas finanšu institūciju uzraugošo iestāžu profesionālo darbu, kas ir pierādījušas savu rīcībspēju, kā pats uzsver, “aizsardzības nozares valodā runājot, cīņā ar ienaidnieku.”

A.Pabriks uzsver arī Latvijas un ASV noslēgtā līguma nozīmību, līgums, kas paredz ASV Finanšu ministrijas tehniskās palīdzības sniegšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas jomā. Viņš piekrīt, ka valstij jābūt spējīgai efektīvi cīnīties ar noziedzību, taču būtiski ir arī neapgrūtināt labu uzņēmumu un investoru iespējas biznesam.

“Ir sācies nākamais posms, kad sistēma, kas jau ir būtībā "attīrīta", jāstimulē attīstībai. Esmu pārliecināts, ka mūsu galvenais uzdevums šodien ir nākotnes ilgtspējīgas banku sistēmas izveidošana un nostiprināšana. Sistēmas, kas veicina uzņēmēju motivāciju strādāt un attīstīties Latvijā, kā arī investoru interesi par iespēju darboties mūsu valsts tirgū. Šai sistēmai, protams, jābūt tādai, lai savlaicīgi spējam identificēt tos, kuriem galvenais mērķis ir izmantot mūsu finanšu institūcijas nelikumīgu mērķu realizēšanai. Vienlaikus šo institūciju galvenais uzdevums ir apkalpot nevis apkarot uzņēmējus,” skaidro A. Pabriks.

Viņš atzīst – otrā posma "organisma atveseļošanās" procesu ieviešana, nav veiksmīga, jo būtībā veselā organismā (sistēmā) ir iemitinājies baiļu vīruss. Tādējādi Latvija nokļuvusi absurdā situācijā, kad godīgam uzņēmējam jāpierāda, ka viņš nav vainīgs. Pēc A. Pabrika vērtējuma, tiesiskā valstī tas nav pieļaujams.

“Diemžēl ar šo situāciju saskārusies arī aizsardzības nozare, jo arī tajā strādājošiem uzņēmumu pārstāvjiem bijusi negatīva pieredze sadarbībā ar mūsu valsts finanšu pakalpojumu sniedzējiem – bankām. Šiem uzņēmumiem, militārajiem ražotājiem, bez skaidri formulētiem un pamatotiem iemesliem bankas ir atteikušas attīstības projektu finansējumus, jaunu kontu atvēršanu vai, atsevišķos gadījumos, uzņēmumu esošie konti vienkārši slēgti.”

Aizsardzības ministrija par šiem jautājumiem informējusi Latvijas valdību, atkārtoti konsultējusies ar finanšu sektora darbības uzraugiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pat atsevišķi uzrunājusi Latvijas lielākos finanšu pakalpojumu sniedzējus.

“Esam vairākkārt piedāvājuši izsmeļošu skaidrojumu par kārtību, kādā Latvijas valsts iestādes, tai skaitā Aizsardzības ministrija, kontrolē stratēģiskas nozīmes preču apriti un ar to saistīto uzņēmējdarbību. Tāpat esam aicinājuši nākt klajā ar konkrētām papildu likumdošanas iniciatīvām stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroles gadījumos, kad tiek paustas bažas par pastāvošā regulējuma varbūtējām nepilnībām,” norāda aizsardzības ministrs.

Vienlaikus saziņā ar Skandināvijas valstu kolēģiem noskaidrots, ka šajās valstīs attiecībā uz nacionālo aizsardzības industriju, finanšu pakalpojuma sniedzēji nepiemēro pat ne līdzīgu praksi. A. Pabirks vērš uzmanību, ka šāda prakse netiek piemērota arī citās tautsaimniecības jomās strādājošiem uzņēmumiem.

“Ja vēlamies ilgtspējīgu aizsardzības industrijas attīstību, tad mums ir jānodrošina valsts aizsardzības koncepcijā ietverto uzdevumu izpilde. Šobrīd tā ir apgrūtināta. Daudzi vietējie uzņēmēji ir spiesti reģistrēt savu darbību ārvalstīs vai izmantot ārvalstu finanšu institūciju pakalpojumus tikai tāpēc, lai varētu izdzīvot. Lai netiktu iesaldēti to finanšu līdzekļi, lai nevajadzētu nedēļu un pat mēnešu garumā bankai skaidrot uzņēmuma darījumus un, lai galu galā, uzņēmums nepaliktu pie sasistas siles. Jo tā vietā, lai strādātu, tam laiks un enerģija jāveltī pierādot savu nevainīgumu. Loģiski, ka viss iepriekš minētais ievērojami apgrūtina arī stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli, vairojot ar finanšu darījumu kontroli saistītos riskus,” uzsver aizsardzības ministrs A. Pabriks.

Viņš arī piebilst – ir laiks graut un laiks celt. Šobrīd pienācis laiks celt, ko pieprasa arī mūsdienu ekonomiskā situācija un sabiedrība.

Dalies ar šo ziņu