politika

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns ceturtdien, 11. jūnijā, sasaucis sanāksmi, lai sāktu darbu pie kompensācijas mehānisma izstrādāšanas dronu izraisīto zaudējumu segšanai, atklāj Tieslietu ministrija.

Otrdien, 2. jūnijā, Ministru kabinets Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā apstiprināja Airi Rikveili, kurš amata pienākumus sāks pildīt no 3. jūnija.

Latvijas ieskatā Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsamazina dekarbonizācijas un zaļā kursa prasību piemērošana aizsardzības industrijai, teikts valdības otrdien atbalstītajā Latvijas nacionālajā pozīcijā, kas formulēta Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par ES Konkurētspējas ministru padomes 2026. gada 28. maija sanāksmē izskatāmajiem...

Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā ar agrīnās brīdināšanas tehnisko risinājumu uzlabojumiem.

Krīzes vadības centrs sadarbībā ar dienestiem un nozaru ministrijām ir izstrādājis “Rīcības vadlīnijas agrīnās brīdināšanas paziņojuma (šūnu apraides) laikā valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, pamatpakalpojumu sniedzējiem, juridiskajām personām, citām institūcijām un sabiedrībai”, ņemot vērā incidentus ar bezpilota lidaparātu apdraudējumu...

Šodien, 14.maijā, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nolēmusi demisionēt, līdz ar to ir kritusi viņas valdība.

Šis varētu būt īstais laiks profesionāļa virzīšanai uz aizsardzības ministra amatu, jo par politisku kandidātu pašreizējā situācijā būtu ļoti grūti vienoties, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Otrdien, 21. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) instrumenta izmantošanu vairāku bezpilota lidaparātu, vadāmo lādiņu un pretdronu sistēmu iepirkumu finansēšanai, lai veicinātu paātrinātu Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstību.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) patlaban no ASV nav saņēmusi informāciju, ka varētu tikt mainīti bruņojuma piegāžu termiņi noslēgto līgumu ietvaros, norāda ministrija.

Krievijas ārpolitika 2025. gadā ir saglabājusies agresīva un balstīta ilgtermiņa stratēģiskos mērķos. Tās galvenais uzdevums ir palielināt ietekmi starptautiskajā sistēmā un nostiprināt savu lomu kā vienam no galvenajiem spēka centriem. Krievija cenšas iegūt pilnīgu kontroli pār Ukrainu, piespiest Rietumvalstis pieņemt tai izdevīgu drošības...