Zviedrijas aizsardzības ministrija aizvadītajā nedēļā publicēja teju 200 lappuses garu dokumentu, kurā izklāstīts aizsardzības likumprojekts, kas jāiesniedz Zviedrijas parlamentā. Iegūstot starppartiju atbalstu, tas kļūs par likumu 2021. gada 1. februārī. Šis likumprojekts pazīstams kā “Totalförsvaret”, jeb totālās aizsardzības likums laika posmam no 2021. gada līdz 2025. gadam. Tas ietver lielāko aizsardzības izdevumu pieaugumu Zviedrijā pēdējo desmitgažu laikā, paredzot ka finansējuma līmenis, salīdzinot ar 2020. gadu pieaugs līdz 3,1 miljardam ASV dolāru.
"Tas ir visaugstākais aizsardzības spēju pieaugums 70 gadu laikā," sacīja aizsardzības ministrs Pēters Hulkvists. “Tas ir signāls zviedru tautai un mūsu kaimiņiem, ka mēs drošības situāciju uztveram ārkārtīgi nopietni. Priekšlikumi šajā likumprojektā būtu jāskata, ņemot vērā drošības situācijas pasliktināšanos Zviedrijas kaimiņvalstīs un Eiropā kopumā. Ja mūsu reģionā notiks krīze vai bruņots konflikts, tiks ietekmēta arī Zviedrija. Tāpat nevar izslēgt bruņotu uzbrukumu Zviedrijai, ” viņš uzsvēra.
Likumprojekts nosaka virkni pasākumu, kas uzlabos Zviedrijas bruņoto spēku aprīkojumu, sagatavotību, apmācību organizēšanu, kā arī paredz daudzu iepriekš likvidētu vienību atjaunošanu, tostarp 16. aviobrigādes izvietošanu Upsalā.
Paredzams, ka visām Zviedrijas aviobrigādēm, papildus to galvenajiem izvietojumiem, būs dažādas izkliedētās bāzēšanās vietas. Kopējais militārā personāla skaits pieaugs līdz 90 000 cilvēku pašreizējo 60 000 vietā.
Jaunajā likumprojektā arī veikti uzlabojumi civilās aizsardzības sistēmā, paredzēti būtiski uzlabojumi kiberdrošībā un spēju stiprināšana ārvalstu izlūkošanas datu vākšanā.
Saskaņā ar sākotnējiem plāniem “JAS 39 C/ D” modeļi bija pilnībā jāaizstāj ar “Gripen E” modeļiem. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk tiek uzskatīts, ka C / D modeļi tiks saglabāti bruņojumā, ņemot vērā pieaugošo reģionālo spriedzi. To paredz arī jaunais aizsardzības likumprojekts, nosakot, ka “Gripen C / D” būs “nozīmīga loma kara organizācijas sastāvdaļā pēc 2030. gada”. Kā norādīts likumprojektā, šī modeļa lidmašīnas tiks izmantotas arī lidotāju apmācībai.
Jaunais likumprojekts paredz arī iegādāties vairāk “gaiss – gaiss” tipa raķetes, kā arī stiprināt elektroniskās karadarbības spējas. Tāpat plānots iepirkt raķetes, kas spēj iznīcināt mērķus kā uz ūdens, tā zemes. Tas paredzēts, atsaucoties uz jaunāko raķešu “RBS 15F” versijām.
Bez tam jaunais likumprojekts paredz attīstīt arī attālinātā trieciena veikšanas spējas. Tās plānots attīstīt 2026. – 2030.gada periodā.
Savukārt izlūkošanai iznīcinātājus “Grippen” plānots apgādāt ar jauno “SPK 39”, kura ir aprīkota ar jaunākās paaudzes sensoriem.
Transporta lidmašīnu floti paredzēts sadalīt starp trim eskadrām, kuras būs norīkotas regulāriem pārvadājumiem, kā arī “īpašiem” pārvadājumiem un valdības atbalstam. Tāpat paredzēts sadalīt helikopteru aviobrigādi. Divias eskadriļas tiks norīkotas sauszemes spēku atbalstam, viena jūras uzdevumu izpildei, bet vēl viena - speciālo spēku atbalstam.
Pēdējie ar Zviedrijas gaisa spēkiem saistītie likumprojekta punkti paredz turpināt sadarbību ar Lielbritānijas vadīto “Future Combat Air System”, kurai Zviedrija pievienojās 2019. gadā, lai gan likumprojektā norādīts, ka pagaidām sākotnējā tehnoloģiju attīstība galvenokārt atbalstīs JAS 39 Gripen . Dokumentā arī iezīmēta potenciālā sadarbība ar Somiju, ja tā izvēlētos iegādāties “Gripen E” lidmašīnas.