Latvijai ar laiku nepieciešamas tādas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas, kuras spētu pasargāt visu Latvijas teritoriju. Tiesa, kad Nacionālie bruņotie spēki varētu saņemt šādas ieroču sistēmas, tas pagaidām nav skaidri zināms, jo pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešanas plānus ierobežo finansējuma pieejamība, tā “Latvijas Radio” raidījumā “Krustpunktā” atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Aizsardzības ministrs atzina – pašlaik Nacionālo bruņoto spēku rīcībā ir tuvā rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, kuru izmantošana iespējamā konfliktā jau būtiski apgrūtinātu pretinieka aviācijas uzdevumu izpildi.
Tomēr nepieciešamas ir arī vidējā darbības rādiusa un tālā darbības rādiusa pretgaisa ieroču sistēmas. A. Pabriks atzina – ministrija strādā, lai nākamo gadu laikā spētu iepirkt vismaz vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, tomēr šī projekta izmaksas ir ārkārtīgi augstas. Tālab pagaidām Nacionālie bruņotie spēki NATO ietvaros cenšas iztikt ar sabiedroto nodrošinātajām pretgaisa spējām.
Ministrs arī atzina, ka pašlaik tiek rūpīgi strādāts pie Latvijas jūras teritorijas aizsardzības spējām, savukārt pēc diviem gadiem tiks saņemti pirmie “UH60 Black Hawk” helikopteri.
Aktīva sadarbība notiek arī ar vietējo aizsardzības nozares industriju. Piemēram “Latvijas Mobilais telefons” nākamo gadu laikā Ādažu bāzē apņēmies izveidot jaunākās paaudzes 5G sakaru infrastruktūru. Tā veicinās straujāku šīs tehnoloģijas ieviešanu bruņotajos spēkos, sekmējot ne tikai karavīru apmācības procesu, bet arī uzlabojot kaujas spējas.
Vienlaikus LMT un citi 5 G tehnoloģiju piegādātāji, apgādājot Nacionālos bruņotos spēkus aprobēs savus jaunos produktus, paverot iespējas tos pārdot ne tikai Latvijas armijai, bet arī citviet pasaulē. “Tādējādi tas būs tiešs ieguldījums mūsu tautsaimniecības attīstībā,” piebilda ministrs.
Vaicāts par Latvijas gatavību stāties pretim apdraudējumam, A. Pabriks uzsvēra, ka, salīdzinot ar situāciju 1939. un 1940. gadā, Latvijā vairs nav iespējama situācija, kad karavīriem tiktu aizliegts pretoties iebrucējam.
A.Pabriks pozitīvi novērtēja arī sabiedrības atbalstu bruņotajiem spēkiem, izprotot nepieciešamību ik gadu aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Vienlaikus ministrs piebilda – līdz ar efektīvām tehnoloģijām un ieroču sistēmām Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešams personāls. To visātrāk varētu papildināt, uzņemot cilvēkus Zemessardzē. Nākamo gadu laikā kopējo zemessargu skaitu plānots palielināt līdz 12 tūkstošiem vīru.