Strēlnieki par strēlniekiem

Starpkaru periods
Gunārs Kušķis
Image
18CFC9D29BDA498B8DE7539D005CD8DD.jpg

Strēlnieku laikmets ir vesels vēstures posms ne vien Latvijas, bet arī mūsu militāro formējumu vēsturē. Starpkaru laikā tika izdotas neskaitāmas grāmatas par strēlnieku tēmu. Aktīvākie rakstītāji bija Arturs Tupiņš — «Nāves sala» (1923.) un «Tīreļa purvos» (1924.); Jānis Porietis — «Sāpju ceļš» (1932.), «Strēlnieki Nāves salā» (1937.) un «Astoņas zvaigznes» (1937); Kārlis Gopers — «Strēlnieku laiki» (1931.) un «Latviešu strēlnieki» (1929.); Jukums Vācietis — «Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme» 1. daļa (1922.) un 2. daļa (1924), kas izdota Padomju Krievijā. 

Strēlnieki par strēlniekiem

Pārsvarā tās ir atmiņas, bet ar atmiņām reizumis ir tā, kā ir. Šajos darbos ir arī publicētas pavēles, kauju žurnāli un citi dokumenti, kas ir šo grāmatu vērtīgākā daļa.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā tika izdota grāmata «Gaitu sākums», kuras autors ir Ilmārs Antersons. Strēlnieku tematikai veltītas arī divas pēdējos gados iznākušās militārās vēstures pētnieka atvaļinātā pulkveža Jāņa Hartmaņa grāmatas. Tās sarakstītas, izmantojot arhīvu materiālus, un veltītas 2015. gadam – strēlnieku gadam.

Bet vai strēlnieku laikmetā (1915.—1916. gadā) par viņiem arī bija kādas grāmatas? Un ko tajās rakstīja? Piemēram, 1916. gadā J. Kukurs izdevis «Strēlnieku dzies-mas», to ir ap 50. Daudzas mūsu laikos nezināmas, bet starp strēlniekiem toreiz dziedātas. Krājums sākās ar it kā neticamo «Dievs, svētī Latviju». Bija taču vēl tikai 1916. gads, bet ne 1918. gads. Pēc dziesmu nosaukumiem spriežot, to autori ir paši strēlnieki. Starp autoriem ir tādi vārdi kā: Ed. Rags, J. Ziņģe, zemgalietis. Krājumā ir publicētas arī vairākas latviešu tautasdziesmas, bet krājuma beigās ievietoti dažādu valstu himnu vārdi. Starp tiem: Krievijas, Anglijas, Japānas, Melnkalnes, Beļģijas un Serbijas. Nav nācies dzirdēt, ka, beidzoties strēlnieku laikmetam, krājumā minētās dziesmas būtu populāras starpkaru Latvijā. Atskaitot dažas.

Tajā pašā 1916. gadā J. Kukurs izdevis arī Līgotņu Jēkaba skiču un epizožu krājumu «Latviešu strēlnieku bataljoni». Šā darba sākumā galvenā uzmanība ir pievērsta Jāņa Goldmaņa darbībai. Daudzas lappuses veltītas arī latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanai. Iejūtīgi aprakstīta strēlnieku dzīve kara laukā. Šos aprakstus ilustrējis strēlnieks mākslinieks Jāzeps Grosvalds. Interesants ir viņa zīmējums, kā strēlnieki dod zvērestu. Atsevišķas nodaļas veltītas latviešu strēlnieku rezerves bataljonam, apvienotai lazaretei, bērēm, brīvā laika pavadīšanai, invalīdu aprūpei, kā arī bataljonu saimnieciskajai pusei. Grāmata beidzas ar atsauksmēm kā no latviešu, tā ārzemju preses slejām. Grāmata izdota gadā, kad bija vēl strēlnieku laikmets un rakstītāji bija paši strēlnieki. Šim darbam ir augsta ticamības pakāpe.

Vēl 1916. gadā Valtera un Rapas apgādā izdots dzejnieka Kārļa Skalbes sastādīto rakstu kopojums «Latvju strēlnieks». Izdevumā publicēti pašu strēlnieku un viņu atbalstītāju darbi. Grāmatas sākumā lasāma rakstnieces Annas Brigaderes varoņu teika «Spēka dēls». Tālākajās lappusēs var lasīt dzejnieka Eduarda Virzas «1915. gada vasara Kurzemē» un K. Skalbes «Latviešu bataljoni», kā arī vairākus Viktora Eglīša dzejoļus. Savukārt Jānis Akuraters nodevis strēlniekiem lasīšanai apkopotas «Latvju kara dainas». Grāmatā izmantotas Niklāva Strunkes un Jāzepa Grosvalda ilustrācijas. Šis ir īsts strēlnieku laikmeta darbu kopojums un bez pārspīlējumiem, jo to autori, gan rakstnieki, gan dzejnieki, ir paši strēlnieki un aprakstītais laiks sakrīt ar izdošanas gadu — 1916. Grāmatu noslēdz piemiņas lapa kritušajiem un ievainotajiem latviešu strēlniekiem. Šai sarakstā galvenokārt minēti virsnieki. Ierindnieki izlases veidā. No ievainotajiem virsniekiem plašāka biogrāfija sniegta vēlākajam ģenerālim, toreiz pulkvedim Jānim Francim un vēlākajam pulkvedim, toreiz kapteinim Fridriham Briedim. Grāmatas ir vērtīgs materiāls par laikmetu, kuram mēs šogad svinēsim simt gadu atceri.

Dalies ar šo ziņu