Latvijā pārstāvēto konfesiju garīdznieki Lieldienās vēl mieru un vienotību

SABIEDRĪBA I 17.04.2022
Sargs.lv palīdzība UkrainaisabiedrībaUkraina
Lieldienas
Foto: Evija Trifanova/LETA

Pats svarīgākais gan šajās Lieldienās, gan ikdienā ir miers, ko īpaši šobrīd, kad Krievija turpina karu Ukrainā, cilvēki visvairāk novērtē. Tā šajā Lieldienu laikā, kad kristīgā pasaule svin Kristus augšāmcelšanos un atdzimšanu, uzsver Latvijā pārstāvēto reliģisko konfesiju bīskapi un mācītāji. Viņi norāda, ka šajās dienās miera sveicienam jeb vārdiem “Miers ar jums!” ir pavisam cita vērtība. Tas ir ne tikai laba vēlējums, bet arī apliecinājums, ka Dievs vienmēr ir ar katru no mums.

Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns uzsver, ka pats svarīgākais gan šajās Lieldienās, gan ikdienā, ir miers, ko īpaši šobrīd, kad Krievija turpina karu Ukrainā, cilvēki visvairāk novērtē.

Viņš īpaši izceļ Jēzus sacītos vārdu saviem mācekļiem – miers ar jums! Tie savulaik kalpojuši kā sasveicināšanās, taču tagad ieguvuši pavisam citu nozīmi.

Satraukums un neziņa par nākotni sabiedrībā valdījusi jau iepriekšējos gadus, kad visus skāra Covid-19 pandēmija, taču tagad, kad Krievija ir iebrukusi un karo Ukrainā, mēs atrodamies vēl draudīgākos apstākļos, un satraukums pieaug.

“Šobrīd vairāk kā jebkad mēs meklējam un cīnāmies par mieru. Pirmkārt, mēs cīnāmies un lūdzam par globālo mieru, taču vispirms mieram ir jābūt katra cilvēka sirdī. Ja mēs kaut ko darīsim panikas un baiļu vadīti, tad tādos brīžos pieņemt saprātīgus lēmumus būs ļoti grūti,” saka bīskaps K. Šterns.

Arī Pareizticīgās baznīcas pārstāvis Jelgavas bīskaps Jānis Sičevskis sveic visus Lieldienās un vienojas kopīgā lūgšanā par mieru.

“Lūgsim par mieru un vienotību mūsu Latvijā un par asinsizliešanas un kara izbeigšanu Ukrainas zemē. Sniegsim palīdzīgu roku un ar savu sirds siltumu mazināsim bēgļu ciešanas. Nesot cits cita nastas, piepildīsim Kristus likumu,” saka bīskaps J. Sičevskis.

Tikmēr Luterāņu draudzes mācītājs Guntars Dimants uzsver, ka dzīvību vislabāk var novērtēt brīžos, kad nāve ir klātesoša, jo –  tikai patiesi paraugoties uz nāvi, var patiesi paraudzīties uz dzīvību. Turklāt uz augšāmcelšanās notikumu Lieldienās nevar paraudzīties neitrāli vai distancēti.

“Tieši tāpat mēs nevaram neitrāli vai distancēti paskatīties uz nāves klātbūtni, kas šobrīd skar Ukrainu – vai nu tu esi iekšā tajā, vai nē,” saka luterāņu mācītājs, uzsverot, ka nāvei var pretoties tikai ar dzīvību.

Karš Ukrainā labi parāda, ka cilvēkam labākajā gadījumā ir tikai viena soma vai pauniņa, ko viņš ir paspējis paķert līdzi un ar Dieva palīgu izglābies no šī ārprāta. Un, jā, vēl cilvēkam ir palikusi dzīvība.

“Tāpēc ir savādi raudzīties, cik atsevišķu Rietumvalstu reakcija uz notiekošo Ukrainā tomēr ir lēna, it kā pārdomājot, vai tiešām tur ir tik traki, varbūt kaut kas mainīsies... tāda mīcīšanas šurpu turpu ap nāvi. To var salīdzināt ar stāvēšanu pie Kristus kapa ar sajūtām, ka laikam nu ir cauri. Taču Lieldienu augšāmcelšanās notikums ar savu patiesību un dzīvības spēku nāk un saka – tu nevari stāvēt un vienkārši noraudzīties, nav laika! Šajā pasaulē ir jāstāv par dzīvību, lai ko tas maksātu!” saka mācītājs G. Dimants.

Viņš atzīst, ka Latvija kā ES un NATO dalībvalsts ir labs piemērs citām valstīm, jo visu laiku atgādina citiem sabiedrotajiem, ka nedrīkst padoties un ļaut nāvei vaļu, ir jādara viss iespējamais, lai to apturētu.

“Lai arī Latvijai naudas izteiksmē varbūt grūti sacensties ar lielvalstīm, kas šobrīd atbalsta Ukrainu, bet no tā mazumiņa mēs tomēr esam atdevuši vairāk,” viņš saka, saskatot līdzību ar Jaunajā Derībā rakstīto – kad kāda sieviete noziedo templī vienu vienīgu naudas grasi, un Jēzus saviem mācekļiem saka: “Viņa ir iedevusi vairāk nekā citi, jo viņa ir atdevusi visu, kas viņai ir”.