Latvija ir viena no retajām pasaules valstīm, kurā cīņa pret Covid-19 bijusi visveiksmīgākā, raksta ietekmīgais ASV žurnāls “Foreign Policy”. Žurnāla ieskatā veiksmes pamatā bijusi visaptveroša vidēju ierobežojumu pieeja, kas balstīta zinātniskos ieteikumos.
Kā raksta žurnāls, Latvijas sasniegtie rezultāti pārsteiguši daudzus. Lai gan mūsu valsts nav pati bagātākā Ziemeļeiropā, tā spējusi radīt koronavīrusa pandēmijas apkarošanas veiksmes stāstu. Žurnāls raksta, ka, piemēram, 13. maijā Latvijā tika apstiprināts 951 infekcijas gadījums, savukārt kopš pandēmijas sākuma vīruss prasījis tikai 19 cilvēku dzīvības.
Šajā ziņā Latvija tiek salīdzināta ar Igauniju, kur Covid-19 saslimšanas gadījumu ir divreiz vairāk, savukārt nāves gadījumu skaits trīskārt pārsniedz Latvijā reģistrētos.
Lai gan šobrīd Rīgā citkārt tik ārējās rosības iespaidu mazina iepriekš redzētie tūristu pūļi, kopumā dzīve turpinās. Arī valdība savos lēmumos saistībā ar koronavīrusa ierobežošanu nav ieviesusi visaptverošus un absolūtus aizliegumus. Tā vietā ierobežojumi bijuši viduvēji. Lai gan uz ielām ir pastiprināta policijas klātbūtne, tā nav pārmērīga. Tāpat ieviestas sociālās distancēšanās prasības. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā aizvien ir atļauta veikalu, kafejnīcu un restorānu darbība, no kuriem gan ne visi spējuši to turpināt pēkšņā pieprasījuma samazinājuma dēļ. Daļa no šīm iestādēm pandēmijas dēļ aizvien ir slēgtas.
Foto: EPA/Scanpix
Īpaši žurnāls izceļ Latvijas valdības rīcību – 12. martā, kad oficiāli tika pasludināta ārkārtas situācija, vairums Eiropas valstu vēl nemaz nebija izlēmušas, kā atbildēt uz koronavīrusa pandēmiju. Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kurš pats vēlāk inficējās ar Covid-19, toreiz jokojoties atbildēja, ka turpina spiest rokas visiem cilvēkiem, ar ko tikās, savukārt Eiropas Savienības vadība vēl tikai izvērtēja situāciju, lai sagatavotu vispiemērotāko atbildi. Nevilšus radās iespaids, ka katra valsts rīkojas individuāli.
“Tā bija saspringta diena,” intervijā “Foreign Policy” stāsta Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. “Pasaules veselības organizācija bija izsludinājusi Covid-19 pandēmiju, tomēr Latvijā vēl nebija neviena nāves gadījuma. Arī kopējais inficēto skaits bija mazs un pieaugums niecīgs,” viņš stāsta.
Tāpat ātrāk nekā citās Baltijas valstīs tika pārtraukta arī starptautisko lidostu darbība, ieviesti līdz pat 2000 eiro lieli sodi par sociālās distancēšanās prasību pārkāpumu, nedēļas nogalēs slēgti lielveikali, lai gan vairumam komercuzņēmumu tika atļauts turpināt darbu.
““Testēt, izsekot un izolēt” - tāda bija valdības mantra cīņā ar koronavīrusu,” stāsta premjers K. Kariņš. Tāpat kā Dienvidkoreja un Vācija Latvija izvēlējās visai “agresīvas” diagnostikas ceļu, izveidojot sadarbību starp valsts un privātajām laboratorijām, maksimāli cenšoties izsekot ikvienu koronavīrusa gadījumu. Kā norāda “Foreign Policy”, šīs pieejas rezultātā Latvijā ir viens no lielākajiem koronavīrusa testu īpatsvariem uz iedzīvotāju.
Foto: CHINE NOUVELLE/SIPA/Scanpix
Kā viena no panākumu atslēgām tiek minēta Latvijas valdības ciešā sadarbība ar augsta līmeņa virusologiem. Visi pieņemtie valdības lēmumi tika balstīti zinātnieku ieteikumos. Tas ļāva Latvijai izvairīties, piemēram, no Lielbritānijas pieredzes, kur valdība sākotnēji ignorēja zinātnieku ieteikumus, tādējādi pieļaujot daudz plašāku vīrusa pandēmiju. Otrs būtisks aspekts – stratēģija pandēmijas pārvarēšanai Latvijā bija nacionāla līmeņa. Arī šādi izdevies izvairīties no Itālijas gadījuma atkārtošanās, kur lēmumi, kā cīnīties ar pandēmiju, tika deleģēti reģionu vadībai.
Latvijas valdības galvenais eksperts – P. Stradiņa klīniskās Universitātes slimnīcas virusologs Uga Dumpis “Foreign Policy” atzīst – valdības noteiktie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas mazināšanai nav paši drastiskākie, tomēr tie ir tieši piemēroti, lai mazinātu vīrusa izplatību. “Patiesību sakot, tie pat ir vieni no brīvākajiem Eiropā,” viņš piebilst. Gan viņš, gan viņa kolēģi kritizē Zviedrijas pieredzi. Tur skolas aizvien ir atvērtas, savukārt sociālā distancēšanās ir drīzāk ieteikums, nevis prasība. Šāda, salīdzinoši “brīva” attieksme Zviedrijā prasījusi 3500 cilvēku dzīvības.
“Foreign Policy” arī norāda – šķiet, ka valdības rīcība, mazinot Covid-19 pandēmiju, ir veicinājusi etniski sadalītās sabiedrības vienotību. Divi visredzamākie un prominentākie eksperti cīņai ar pandēmiju – U. Dumpis un Jurijs Perevoščikovs pārstāv abas lielākās Latvijas etniskās grupas. U. Dumpis ir latvietis, bet J. Perevoščikovs ir krievu kopienas pārstāvis. Šajā valdības cīņā pret Covid-19 abi eksperti kļuvuši par publiskajām sejām, skaidrojot pieņemtos lēmumus. Tādējādi līdztekus cīņai ar pandēmiju radīts iepriekš negaidīts, bet pozitīvs sabiedrību vienojošais elements.
Tāpat medijs uzsver, ka medicīniskā krīze ir palīdzējusi Latvijai atrisināt tās identitātes krīzi un uzlabojusi sabiedrības drošības sajūtu, kā arī sajūtu, ka valdība rūpējas par saviem pilsoņiem. To apliecina arī pārsteidzoši lielais diasporas pieplūdums. Kopš pandēmijas sākuma Latvijā atgriezušies 5000 cilvēku. Daudzi no viņiem izlēmuši, ka šis ir īstais brīdis, kad pārcelties atpakaļ uz dzimteni.
